Es nu jau vairākas dienas netieku vaļā no domas, ka cilvēki mani ienīst, es cilvēkiem nepatīku. Un vispār jau ir tā, ka ne vienmēr esmu sociāli izveicīga, mēdzu kaut ko sačakarēties, izturēties dīvaini vai nepiemēroti. Nemāku (vai arī nav atbilstoši/pieklājīgi) interesēties par lietām, kas interesē otrā, bet izrādīt interesi par to, kas neinteresē arī ne vienmēr izdodas. Es nemāku lasīt cilvēkus, bet vēl ļaunāk ir tas, ka viņi melo un slēpj savas emocijas, tāpēc īsti uztrenēt savu spēju lasīt cilvēkus es arī nevaru. Nu jā, un rezultātā es cilvēkiem nepatīku, to ka ienīst mani, nu tas jāatzīst ir pārāk skaļi teikts, pat, ja tā jūtos. Man pat īsti netraucē sajūta, ka es nekur neiederos, to ir salīdzinoši vieglāk pārdzīvot.