Nejēdzīga diena. Atkal. Tā vietā, lai padarītu kaut ko jēdzīgu trīs stundas soctīklos. It īpaši tas kašķis ar to viszini, kurš apgalvo, ka es neko nezinot par feminismu un puķes sieviešdienā dāvina visā pasaulē... Nē, nu vispirms viņš norādīja, ka mans arguments ir sūds, viņš visu zin, man nav pat jēgas skaidrot. Un vispirms "viņas" uztaisa sieviešdienu, bet tad besās, ka viņas apsveic.

Es paralēli gan gūglēju, bet nu nācās man palikt vien pie sava uzskata. Šo to gan uzzināju, bet nu neko tādu, kas apgāztu kājām gaisā manus uzskatus par šo dienu un kā to svinēt. Nosūtīju Martai ziedojumu, tā ir mana svinēšana.

Vispār reidžs, kas bija no rīta pieklusis. Besī man šie kā tulpju svētki. Besī.