Izveidoju jaunu terminu priekš sevis. Enerģijas plūsma. Kad tā ir apstājusies, tad #vissirslikti. Nu vai uz to pusi. Sastingšanas, maldīšanās, prokrastinēšanas un viss tāds. Tad, kad esmu iekšā/šī enerģijas plūsma darbojās uz 100%, tad man iet lietas no rokas, darbojos, esmu, izbaudu, meditāciju vizualizācijas notiek viegli un efektīvi.

Esmu sākusi vairāk prasīt iemeslus iestrēgumiem. Tagad, piemēram, jādodas pie dārgā, bet es nevaru saņemties. Un puķes es divas nedēļas neesmu aplējusi, kopš sākās atgādinājumi (man atgādina reizi nedēļā, ja atķeksēju, ka izdarīts, tad pēc nedēļas, ja ne, nākamajā dienā). Tas nozīmē, ka 3 nedēļas jau mani augi nav aplieti. Fikuss sācis mest lapas. Vienu rītu pat sapņoju, kā ar šļūteni (istabā) leju savus augus. Bet pirms dodos prom, vajadzētu apliet, droši vien tur palikšu līdz 30. datumam. Liekas, ka tie augi nelaimīgie arī bremzē prom došanos. Iemesli? Viens ir tas, ka jāsaskaras ar nepadarīto. Ja kaut kas ir kādu laiku atlikts, tad ir grūtāk atsākt nekā turpināt mocīties ar to, ka nav izdarīts. Nav visai loģiski, bet bieži novērots. Vēl ir sajūta, ka tas būs grūti. Ideālā variantā daļu no augiem lieku vannā un apdušoju. Bet pat to ņemot vērā, loģiski tas nav, jo nav jau tik grūti vai laikietilpīgi. Bet sajūta ir tāda, kāda tā ir. Vēl arī kaut kāda pārliecība, ka esmu slikta un nekam nederīga. Un protams, ka augu neapliešana ir tam PiErĀdĪJuMs. Paskat cik interesanti mūsu smadzenes darbojas, lai attaisnotu savas pārliecības! Un tas šķiet ir viss. Ir tik labi "sarunāties" ar savu zemapziņu! Tās nojausmas ir vieglāk notvert.

Tikko iedomājos - varbūt tik daudziem ļoti labi der KBT, jo prāts un emocijas nav tik ļoti atdalīti viens no otra? Hmm... Liekas nereāli, bet nu tur es ņemu sevi kā baseline un tas nav nekāds objektīvais rādītājs.