Šonakt man sapnī bija puisis, kurš ir vispār ļoti jauks un gudrs, bet nu jebal cik intensīvs! Un greizsirdīgs! Es jau sapnī sapratu, ka šis labi nebūs, bet kāpēc nevarēju saņemties pārtraukt attiecības, arī nezinu.

Es strādāju vienā kafejnīcā, darbā bija jābūt 12, es aizgāju vēl mazliet pa veikaliem pastaigāt, bet tad no viena kūciņu veikala izejot ārā, skatos, ka viss tumšs! Paskatos laiku telefonā, diviem pāri, es kavēju! Bet neticas, paskatos rokas pulkstenī - pusdivpadsmit, jāiet aši, bet nu neesmu nokavējusi 2h. Paprasu laiku vienam cilvēkam laukumā - pusastoņi! Es jau tāda uzvilkta, bet saprotu, ka tas ir sapnis un ātri sev skaņi nokomandēju:"Mosties!" Pamostos, mazliet īgna, kad sapratu, ka man taču nekur nav jāiet un man ir modinātājs, kas mani cels, tā bija lieliska iespēja apzinātajam sapnim, bet ko nu, apgriežos uz otriem sāniem un guļu tālāk.

Vēl ar mammu un māsu nolēmām, ka jārīko kūku vakars! Ar pirmo un otro. Kūku. Tas notika kamēr mamma kārtoja mantas veikalā, mēs visas trīs ik pa brīdim našķējāmies ar tādiem kā pudiņiem.