Man šodien iznāca labi pastrādāt pie savas vientulības pieņemšanas, bet tad izlīda kaut kāda trauksme ārā par darbošanos vienatnē. It kā mana vienatnīgā darbība rada man apdraudējumu. Kā man ir apnikusi trauksme! Mazliet patappoju, bet līdz galam nesanāca. Vajadzēja vēl tappingu uztaisīt. Un afirmācijas. Meh, puse dienas renstelē nolaista. Nu labi, nav tik traki, iepirkos un iztērējos šo to, izņemot 2 paciņas čipsu un uz mājām pasūtīta kebaba, neko lieku nenopirku. Bet jā, iepirkšanās dod tikai īsu gandarījumu.

upd nākamajā rītā:

Es tik labi šodien sapņoju! Un ņemot vērā ar to, ko es strādāju vakar, ļoti patīkami sapņi. :)
Amizantais moments - es sapnī atstāstu kā iepazinos ar cilvēkiem, ka biju uz Pētera Apiņa peldbaseinu (tāds spa tipa peldbaseins, kur cilvēki atpūšas ne sporto, turklāt diezgan silts, cilvēku daudz, vēl padomāju, ka tas slikti pandēmijas sakarā, bet nu Apiņa ne Dumpja peldbaseins!) un saku, ka liekas, ka tas bija sapnis, bet nē taču, es tur biju otrreiz, tātad nebija sapnis. :DD Jā, bet pirmajā reizē es tur iegāju tīri intuīcijas un ziņkārības vadīta. Nosēdos vienā maliņā (bet visur cilvēki, ne tā ka maliņā no cilvēkiem, tas nebija iespējams), iepazinos ar grupiņu, kas no manikīra kursiņiem, visiem smuki nagi, saskatos ar čali, kuram melnbalts manikīrs un melnbaltas drēbes, šis mani piedāvāja mājās aizvest. :) Tiesa gan, kad viss beidzās, man uznāca kārtējā sapņu maldīšanās tizluma lēkme (tā, ka visu kavē, nevar atrast, nevar paspēt, maldās, netiek kur vajag), nevarēju atrast kurpes, paliku gauži pēdējā un viņš mani nesagaidīja. Cerībā atkal viņu satikt, aizgāju vēlreiz nākamajā dienā. Tur bija viena meitene no iepriekšējās grupiņas, kas mani atpazina, parunājām, pieslēdzās meitene, no kuras īrēju airbnb tagad. Jebkurā gadījumā lepna, ka es tā izdarīju, ka izdevās jauki pakomunicēt, devos prom, jo baismās ilgas un zaudējumu nejutu, gluži otrādi, ka viss paveikts.
Patīkamais moments - kad aizbraucu uz pilsētu, es sajutos iekārojama. Bet nevis tajā siekalaini krīpīgajā veidā, bet no tiešām foršiem vīriešiem. Un tā personiski nevis seksīgi. Nebijusi sajūta! Un viņi bija vairāki! Wow! Tik forši! Šādi pat dzīvē es varētu noticēt, ka interesēju vīriešiem.
Pēc tam autobusā ar pāris kursabiedrenēm un ko braucām pie manas ģimenes. Un aizbraucām! :o Beigās ēdām burgerus.
Īstenībā lai arī ir mazliet dīvaini, ka braukšana pie ģimenes neizvērtās maldīšanās tizlumā, godīgi sakot arī tā aina peldbaseinā nebija līdz galam "tīra". Tas nebija tīrs maldīšanās tizlums, tur bija kaut kāda iekšēja klemme, kā dēļ es nerīkojos, nevis, ka daru un daru, cenšos un cenšos, bet nesanāk.

Jebkurā gadījumā ļoti labi sapnīši. Visvairāk jau patīk tas, ka es esmu sajutusi nebijusi pavērsienu manā iekšējo domu virpulī.