Eseju nodevu, noteikti būs meh atzīme, jo daiļrunīgums no manis slēpās kā no vella. Bet nu nodevu. Šodienas darba lietas arī. Un... Šovakar man ir trauksme! Nu wtf! Principā es ienācu te pasūdzēties, bet ja nu esmu sākusi paskatīties uz šo situāciju, tad ir vērts arī uzdot jautājumus. Pirmais jautājums,kas nāk prātā ir:"Vai tiešām man ir trauksme?" Nu bāc, kam ōn! Kas tad tas ir?! Tu pat trīcēji filmas laikā! Jā, bija mazliet satraucošs moments, bet tā noteikti nebija šausmene. :D Bet jā, mazliet neticu sev. Gribas iestāstīt kārtējo "viss ir labi, man tikai..." Bet kāpēc man ir trauksme? PMS? Par ātru. Un pat tam es izraku apstrādājamu domu, kas pēdējo PMS padarīja gluži vai par parastu ikdienas sajūtu. Nevaru uzķert iemeslu. Visi aizdomās turamie rādās kā ne, kaut kas jauns, bet arī ne terapijā apskatītais.

O! Uzķēru. Kaut kas ar konfliktiem. Šodien izlecu Twiterī, principā uz konfliktu uzprasījos. Daži ļaudis (argumentēti) atbildēja arī, bet man bija šodien darāmas lietas un tad vairs negribēju... kaut ko un tā tas palika.
Konflikts kā suga ir kaut kas ļoti pretrunīgs priekš manis. Es bieži fantazēju par visādiem konfliktiem. Nu tur šis cilvēks toč izdomās, ka viņam tā ne, tāpēc viņš man, bet es viņam pretī... Sociālu situāciju fantazēšana ir normāla smadzenes izklaide, kad tā "neko" nedara. Un es esmu pamanījusi, ka bieži tās ir konflikt situācijas. Nu nez, piemēram, romantiskie vai seksuālie scenāriji ar random cilvēkiem manā prātā tiek izspēlēti gandrīz nemaz. (Konkrēti cilvēki ir cita lieta, arī manās konfliktu fantāzijās cilvēki ir random nevis konkrēti, konkrēti tikai tad, ja uz kādu ir zobs par kaut ko.) Lūk. Bet tajā pašā laikā es esmu pamanījusi, ka konflikti mani kaut kā satrauc. Nu lōģiski, tie ir apdraudoši, sociālais dzīvnieks manī ļoti lieliski saprot, ka neesmu visvarena un konflikts var apdraudēt manu pastāvēšanu sociālajā visumā. Man liekas tās ir bailes būt nemīlētai, nesaprastai un atraidītai. It īpaši, ja es nevaru svētā pārliecībā gaudot savu taisnību, jo man TOČNA IR VIENĪGĀ PATIESĀ TAISNĪBA. Ir jau forši lekties, līdz kāds lecas tev pretī ar gana (priekš manis) nozīmīgu pretsvaru. Un kaut kas vēl par to pārliecību, ka es nevaru atrast domu biedrus savās svētajās dusmās. Vai arī atrastie domubiedri "nav tā vērti". Ja, piemēram, kādā manā politisko lēmumu sašutumā, mani atbalstītu Gobezems, tā būtu traģēdija ne tik vien nevērtīgs atbalstītājs.