*

sajutos mazliet kā laika mašīnā.
no vienas puses liekas, ka tas viss ir vēl tepat blakus. bet patiesībā jau miljards gaismas gadu attālumā. un turpina attālināties.

man liekas, ka es esmu aizmirsusi ļoti daudz no tā, ko es agrāk zināju par sevi un tas ir skumji

šorīt, pussešos no rīta, atklāju ka tās jaunās džinsas man tomēr iet virsū un var pat aiztaisīt. tik vien, ka aiztaisītas bišķi spiež uz vēdertiņu.
nesaprotu kā tas ir iespējams, jo nevarētu teikt ka pēdējās dienas būtu pavadījusi neēdot un daudz kustoties.
tas man atgādina gadījumu, kad man padsmit minūšu laikā no matiem pats no sevis pazuda pilnīgi neizķemmējams dreds.

13. jūlijs: no Viru purva mazliet lieks līkums caur Tallinas stūri. Jagalas ūdenskritums. it kā negribas vairs jūru, bet jābrauc uz salām. prāmis no Virtsu uz Kuvaistu. braukājam pa Muhu salu. miers un idille. Ugū klintis. ļoti forša vieta. taciņas virs un zem klintīm, daudz kukaiņu un puķu. smaržo pēc kadiķiem. jocīgā Muhu baznīca, kurā notiek kora mēģinājums. vieta, kur kādreiz bijusi Muhu pils. pa Veinatammes dambi uz Sāremā. Orisāres cietoksnis. daudz, daudz ļoti labiekārtotu un aizņemtu teltsvietu (piektdienas vakars un mēs meklēšanu sākam vēlu). pirmā diena, kad nav peldēts vispār. un pirmā nakts, kad papildus maikai uzvelku legingus un vilnas zeķes.
bilance:
redzēti 0 zirgi
neviena pelde nevienā ūdenskrātuvē

( tur )