*

kolēģe, kas šovakar skatījās izrādi kaukur no zāles beigām, ziņoja, ka izrādes laikā cilvēkiem nepātraukti mirgojuši telefoni - tipa ņemas pa internetiem vai smsesko. starpbrīdis vispār bija baigs - sēdēju pie programmiņām ar ieplestām acīm. pūlis nogāzās lejā uz foajē - liela daļa nervozi runā pa telefoniem, sarunās dominē vārdi nauda, banka, Swed, SEB, bet mazāka daļa grābj jakas un nesās prom. laikam drūzmēties pie bankomātiem. likās ka bezmaz karš sācies. kopējā telpas un cilvēku enerģētika ļoooti nospriegota un dzirksteļojoša. neomulīgi katrā ziņā.
kad atsākās izrāde, aizgāju uz Baroncentra RIMI, ar savu Swedbank karti nopirku aliņu un noskatījos uz cilvēkiem, kas drūmiem ģīmjiem diezgan pagarā rindā stāvēja pie SEB baņķīša. daži cilvēki histēriski prasīja kasierēm vai Swedbankas kartes pieņem uz ko kasieres atbildēji svētdienīgi laiskā neizpratnē boloties un brīnoties. bija arī daži tipiņi, kas ļoti uzjautrinājās par rindu pie bankomāta un smiedami fočenēja stāvošos ar saviem viedtālrunīšiem. diezgan sirreāla sajūta tai visā noskatīties.

akjā un viena kolēģe biedējošā balsī klāstīja, ka viņa jau neko nezinot, bet viņas mammas brālis, kas esot ļoti augsti stāvoša persona savā lauciņā (neatzinās kādā. droši vien, ka kafejnīcas īpašnieks vai kas tamlīdzīgs), esot teicis, ka esot baigi, baigi nopietnie sūdi.

tādas, lūk, ziņas no galvaspilsētas. žēl, ka bij jāstrādā šovakar un tas viss piespiedu kārtā jāpieredz.

šodien zvēriem tāds vispārēji suicidāls noskaņojums.
vispirms jau tādā tumšpelēkā krēsliņā gandrīz uzdūros uz balta stirnas dibena, kas nesakarīgi klamzāja pa ceļu Plakanciems-Ķekava un vēl viens balts dibens taisījās pirmajam pievienoties no krūmāja. paspēju nobremzēt pieklājīgā attālumā un sagaidīju, kad baltie dibeni cēli lēnās gaitās atbrīvos ceļu. uz savas ieliņas griezos jau normālā decembra tumsā un tad tieši priekšā mašīnai izleca kaimiņu melnais kaķis. bremzēju cik spēka, kaukur tas kaķis aizleca, bet biju tik dusmīga, ka aizbraucu tālāk atpakaļ neskatīdamies. šitas kaķis mani jau iepriekš ir pamatīgi nokaitinājis un nobaidījis ar savu pašnāvnieciskumu un autmašīnu nerespektēšanu.
vēl es šodien meža ceļa līkumā gandrīz sapurnojos ar smago un pēc tam tik tizli braucu atpakaļgaitā, ka uzrāvu ar labo pakaļriteni uz paaugstas smilšu apmales. smagā vadītājs drošvien padomāja, ka kaukāda nenormālā.