*

6dien bijām Kārļa radinieka bērēs Jaunmārupes kapos, bet 7dien sakopām manu vecvecāku kapus Smiltenē un braucām uz Gaujienas kapusvētkiem:
bēres bija pilnīgs dizāsters. mums tika teikts, ka sākas 14os, bet kad 13:45 izkāpām no auto, bēres bija tikko kā beigušās un visi mums uzglūnēja īgniem un neizpratnes pilniem skatieniem. par sodu bij jāpaliek uz bēru mielastu, turpat netālu esošajā un ne visai jaukajā kafejnīcā. tur mūs gaidīja gaļas buljons, buljona pīrādziņi, milzu paplātes ar kotletēm un karbonādi, taukas šķiņķa šķēles un rasols. un kūciņa ar želantīna slāni virsū. it kā jau mums ikdienā apkārt ir gana daudz gaļēdāju, bet to, ka cilvēki mēdz ēst tik šausmīgi daudz un dažādas gaļas vienā ēdienreizē es biju aizmirsusi un jutos diezgan neomulīgi. visu vēl vainagoja dažu radinieku savstarpējā ecēšanās. tas, ka mēs gandrīz nevienu tur nepazinām ar nebija diezko forši.
kā tikām prom, tā braucām uz Smilteni, lai pieņemtu rudenīgu peldi Niedrājā un nākamajā rītā dotos uz, man kopš bērnības ļoti mīļu, pasākumu - Gaujienas kapusvētkiem. cerēju tur satikt un aplūkot visādus savus dzīvos radus, bet sanāca tikai vienai vecāsmammas māsīcai virsū uzskriet.
pēc tam atpakaļ uz Smilteni, vēl viena rudenīga pelde Niedrājā + apgājām visam ezeram apkārt. bērnībā likās, ka kaut kas tāds prasītu veselu dienu, ja ne divas, bet izrādās to var izdarīt apmēram stundā.
pielādējām Golfu ar āboliem un braucām mājās.

rezultātā - ļoti daudz pārdomu par bērēm, un to tradīcijām; par to kā daži cilvēki savas sāpes nevis laiž vaļā, bet auklē un staipa līdz milzumgarus mūžus; par kurzemnieku un vidzemnieku nenoliedzamajām atšķirībām; par radiniekiem un ģimenēm; un par to cik šauuuuusmīgi forša vieta uz planētas ir Niedrājs!

( ilustrācijas. pārsvarā no ne-kapiem )