*

1) man neliekas godīgi, ka tā stunda uz priekšu ir jāgriež brīvdienu naktī, tādējādi nozogot stundu miega. a kāpēc nevar griezt, piemēram, darbdienas vidū, ko? (un nekomentējiet te man tagad par to, ka stundu uz atpakaļu arī griež brīvdienu naktī, tam ar šeit un tagad nav nekāda sakara);
2) man ir vesels bars ar ļoti sarežģītiem radiniekiem. nav tik viegli kā Kārlim - viņam visi tādi vienkārši, stipri, lādzīgi un mazliet mežonīgi kurzemnieki;
3) biju šovakar koncertā. uzzināju, ka divas marimbas kopā skan kā augstāko sfēru mūzika. izjutu cik jocīgi ir klausīties vienlaicīgu dragāšanu pa četriem bungu komplektiem un tā arī nesagaidīt itin nevienu ģitāru. bet viena liela marimba, viena mazāka marimba, ksilofons, metalofons, timpānu komplekts un tubulārie belli kopā vispār izklausās tik skaisti, kā es nezinu kas. ā un vēl tur spēlēja arī statīvā iekārtu skārda plāksni, jā, vot tieši tā arī tas viss bija.

un vēl p.s. 4) lai vecs, savu bārdu sačurājis āzis, sasper tos, kuri soulsīkā kā šāroto folderi pievieno kaukādas šausmas, kur viņiem iekšā stāv pilnīgi visi skaņdarbi atsevišķi un tad tu atrodot tādā, kko sev ļoti nepieciešamu, kāri, naivi cerīgi, ar satrauktu steidzību nospied download containing folder un viss uzkaras līdz aiznākamā mēneša trešajai ceturtdienai. vai arī, sliktākajā gadījumā, tu nemaz neievēro, kas noticis un tavs kompis lēni, bet nepielūdzami pildās ar visādiem sūdiem, par kuriem pēc tam nekā nesaproti kā tie te nākuši un uz kurieni iedami.

ja arī viss ir pavisam, pavisam vienkārši, tad lai tiktu pie tās vienkāršības bieži vien jāizrokas cauri centneriem un tonnām netīru dubļu. un tas vairs nemaz, nemaz nav vienkārši.