*

ļoti jocīga filma. pavisam jocīga. Mārtiņš man viņu ieteica šitā: "vēl viena pavisam ģeniāla filma ir Woodenhead. tā ir pavisam traka. iedomājies, ka Emirs Kusturica būtu cietis autokatastrofā iznācis no komas, aizmirsis savas Balkānu saknes (bet ne temperamentu), aizbraucis uz Jaunzēlandi un pēkšņi nolēmis uztaisīt tādu drusku tumšu un estētiski diezgan gotisku pasaku pieaugušajiem." kopumā piekrītu, lai gan negribētu saukt par pavisam ģeinālu. par pavisam jocīgu pilnīgi noteikti. pasaka tā ir, pat sākas ar klasisko "once upon a time". tumša un gotiska arī ir. es teiktu, ka groteska ar. un brīžiem prātā nāca Nika Keiva grāmata "Un ēzelis ieraudzīja enģeli", man liekas ka tā grāmata varētu tā izskatīties kā šitā filma (filmā gan nekas tāds īpaši briesmīgs nebija, ēzelis toties bija un mīlestība arī). nu jā, laikam man patika, lai gan vispār sajūtas tādas nekonkrētas un nenoteiktas, asociējās ar kko nosapņotu. ā vēl intrsanti, ka filmas skaņa ierakstīta pirms uzņemšanas un nesakrīt ar attēlu.

Florian Habicht "Woodenhead" (2003)

izskatās, ka mans suns, nezināmu iemeslu dēļ, ir pieteicis bada streiku.