*

ar domu par kārtīga cilvēka dzīvi, jau otro reizi pēdējās dienās aizeju gulēt laikā starp 22iem un 23iem. aizmiegu ar, bet, protams, pamostos laikā starp 2iem un 3iem un miegs vairs nenāk. ir lietas, kas nemainās - rīt atkal cīnīšos ar miegu psihoanalīzes lekcijā un pēc tam kluknēšu dīvāniņa stūrī teātra bāra restorānā, gaidot izrādes beigas.
bet tas, ko es esmu izdomājusi un pārdomājusi šo pa gultu noviļāto stundu laikā, tomēr ir tā vērts.
ies uzpīpēt un turpinās mēģināt gulēt.
jauknakt.
apdeits: ies uzpīpēt vēlreiz un pārtrauks mēģināt gulēt. tāpāt pēc stundas būtu jāceļas.
jaukdien.

katram pa vienam tādam, ko galīgi negribas. man gan ir vismaz divi tādi, ja ne pat visi trīs.

pēdējā nedēļa pamatīgi pārbauda manu nervu sistēmu, bet vismaz es atkal dzīvespriecīgi peldu pa dzīvi savā ironijas peldriņķī. likās jau, ka pārāk ilgi man galva zem ūdens. starp citu ironiskai attieksmei ir daudz kā kopīga ar gumijas izsrādājumiem - tā mēdz būt kā peldriņķis, kas notur virs ikdienišķajiem mēsliņiem, reizēm pat kā gumijas laiva, ar ko tikt pāri visvisādām krācēm un sarežģījumiem, bet citreiz tā ir kā prezervatīvs, ko uzvilkt, piemēram, nopietnam, godīgam un grūti izsakāmam sakāmajam, tādējādi nodrošinot sev iespējami nepieciešamo atkāpšanās ceļu un mīkstinot varbūtējās sekas. vispār ironiju var valstīt pa muti kā košļeni, kad nekā cita nav ko tajā mutē bāzt. gan jau arī biksēs var ievērt. vo.