*

pēdējā nedēļa pamatīgi pārbauda manu nervu sistēmu, bet vismaz es atkal dzīvespriecīgi peldu pa dzīvi savā ironijas peldriņķī. likās jau, ka pārāk ilgi man galva zem ūdens. starp citu ironiskai attieksmei ir daudz kā kopīga ar gumijas izsrādājumiem - tā mēdz būt kā peldriņķis, kas notur virs ikdienišķajiem mēsliņiem, reizēm pat kā gumijas laiva, ar ko tikt pāri visvisādām krācēm un sarežģījumiem, bet citreiz tā ir kā prezervatīvs, ko uzvilkt, piemēram, nopietnam, godīgam un grūti izsakāmam sakāmajam, tādējādi nodrošinot sev iespējami nepieciešamo atkāpšanās ceļu un mīkstinot varbūtējās sekas. vispār ironiju var valstīt pa muti kā košļeni, kad nekā cita nav ko tajā mutē bāzt. gan jau arī biksēs var ievērt. vo.