*

man šķiet ka Nikolajs gaida mani mājās tikai tāpēc, lai nospertu man kārtējo, kaut uz mirkli bez uzraudzības atstāto, zeķi. drīz man nebūs vairs neviena kārtīga zeķu pāra - nu kur abas zeķes vienādas. kur viņš viņas nobēdzina es nezinu. varbūt apēd.
nākot mājās no darba aizdomājos, ka pēdējos divus gadus sanācis zeķes, veļu un auskarus pārsvarā pirkt Londonā. ja turpmāk būšu uzmanīgāka, moš izdosies iztikt ar esošajiem, krietni paplucinātajiem, krājumiem līdz novembra beigām, kad plānoju atkal doties uz to pusi.

p.s. ja kādam ciemojoties pie manis pazudīs viena vai abas vai vairākas zeķes, es kategoriski atsakos uzņemties atbildību par materiālajiem zaudējumiem un morālo kaitējumu. es jau netieku galā ar savējiem.