*

kad gāju 4. klasē, mēs ar skolas dramatisko pulciņu uzvedām lugu "Lauvas acenes" [Elza Stērste, 1969]. tajā bija teksts:
"opijs, hašišs ievelc dūmu
aši atņem omu drūmu."

labākā meditācija/galvas tīrīšana ir naktī, ar vienu no labākajām LV grupām austiņās, izbraukāties gar Daugavu pa dambi; lejā nesoties gandrīz notriekt kkādu neredzamu cilvēku, izlēkāties pa Pļavielas apmalēm, nodancot pāris lēnās dejas ar riteni un pārrasties mājās. mhm.

ja man tagad kko gribās, tad tas ir aizbraukt uz Smilteni, kur mani pagalmā gaidītu milzu malkas kaudze un visu dienu viņu krāmēt šķūnī, skaistās, taisnās ielās. tādu smuku to, malku - smaržīgu bērzu, piemēram. nevis kkādas skabargainas šāles. un, lai man tajā krāmēšanā itin neviens nemaisītos. viens no jaukākajiem darbiem pasaulē. viens no retajiem, kas man - lielajai sliņķei, patiešām patīk.
bet nebūs man šodien ne Smiltenes, ne malkas. arī tuvākajā laikā nebūs. ilgi nebūs.