un turpināja cilvēki staigāt zaļos trūdos, lai tas izskatās tā, ka lietus nolīst un zem peļķēm staigā soļi, atlipušas ļipučkas zoles un iekšējie gurni kā visiem bija norādīts, tā visi ievēroja atlicināto laiku skrēja pa x un y taisni un taisni augšā vajadzēja satikties pa vidam sakrustoties sapīties un nokrist aizķertam mērkaķītim ķetnās kā džungļos nebūtu ko ēst, tad zvēri iet ēst laukstrādniekus un mazo vilidžu iemītniekus un lapām aizklātās vietas dreb no savannas aukstās nakts, kad dienā cepjamā eļļa, kad radikulīts uznāk kā krusa un dieva dusmas, kad visiem maziem sumpurņiem ir mutes iegurņi apnkuši, ties spļaudās un gaiņājas ar roku visus apmētā un gliemjiem smaida mazas pakaļējās lampiņas ar lieliem roku vēzieniem mēs jūs visus noķeram un gaidars tagad ir mūsu laidars, lai visiem ir sulu mēnesis, lai visiem iepatīkas dzert no terases pa taisno mutes novadā tā lielā cisternu kuldīdzniece iznāca sverdlovska apgabala centrālā laukuma pašā centrā un gaidīja lietu kā blāķi, kas nogāžas un atņem atmiņu ar abām rokām atrauj ādu nost no lūpām un gāž iekšā naudu, cik varēs panest, tik iegāzīs. vēl? lūdzu, ar strauju kustību izbeidzas elektrība un mājas sagrūst kā izpūsta ermoņika, kā tarelkina par brīvu dabūtais akordeons, tā mēs sēžam virtuvē pie vorsalīna un gaiņājam mušas, pīpējam. ārā sadegtas lampas un tās ir mūsu vienīgās ciešanas