[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Thursday, August 21st, 2008
| Time | Event |
| 2:26p |  klūgās mati sastrēguši un nezina ko pasākt. ko tu pasāksi ziemassvētkos, kad sveces kritīs no gaisa un debess bērns kā tārpu karalis neīsts un beigts no dzimšanas piecēlies parotaļāties ar mirušiem radiem un skrej sastekles melnos arābos iedurties ar deguniem. meitas slaka sērošanas apģērbu un ar stalaktīta galaktiku nolec no tempļa tornim uz apvāršņa. es ilgi biju noņēmies ar jaudām un kad piededzināja stalli tad divsimts zirgaspēki kā braši vēji kā visas debesspuses no vieniem vārtiem tādu golus salaida iekšā pēc trapeces principa nevarēja saskaitīt un gaismas radiānos melni lukturi bija mūs apšaubījuši, lai ar skrienamo krējumu iedabūtu savās būtībās un bijībās. tikai ne mani, tikai ne maksi, kas visur kāju liek droši un bākās, vākos, staignājos, pat krējuma poda lielajos dziļumos metas uz galvas ar atvērtām acīm un rokās pa puķei kā kaķim zem acs pakasa ar klaburčūsku melniem ikru vēdekļiem nomesties ceļos par pātaru godbijību melnos lakstos ak nē, tas izbeidzās pats no sevis ntās reizes apgriezies ap asu materiālu sastapās sejās ar klasesbiedru naidniekiem. bija rasas lāšu rīts, no muktupāvela nāca asa smaka un smārds kā klajs mels uz visiem lieveņiem mūs sastapa un klaigāja klaigāja klaigāja bez mitas atkārtodams - mēs esam sēnalas, izsijājiet mūs, izdabūjiet no mums ārā dzīvību, lai mēs vairs nebūtu vajadzīgi |
| 4:12p |  ivans trodošs noveda sevi līdz izsīkumam un gaidīja, kad tas visus atkal savedīs kopā. tās lielās laika strēles savienoja pavedienus un metās zem riteņiem stāvs grūdām pilns ar matiem es biju zem riteņiem un sirēnas kauca, lai ātrāk nonāktu manos apkampienos samosvala lecīgās dūres medīja mūsdienu raušanas simptomātiku un skaldīja suverenas valstis par visiem kopā novestos nelietības grādus un musulmaņiem ar to nepietika, tie skrēja un cēlās suvorova ielas melnajās kastēs atspērušies plēsās metās lustrās un ugunīs šaudījās, lai labāk to visu nokomplektētu, es raudāju |
| 4:26p |  zēni atnāca stāvgrūdām pilnā pūlī mutes brūķēja un stūķēja ar rododendriem pilnas zaptes burkas tik lielā sejā salika, ka to pat nevar attiecināt uz vienu vienīgu, bet tikai sistemātisku pa dažiem periodiem savāktu un aklā mūklājā sadzītu rokās, lai aizlauztu aiz muguras un spīdzinātu kā to vēl neviens nebija darījis. šis laiks, kas atnāk stāstīt par visu, kas bijis, tas ir informācijas pieblīvētais artavu lietus un tagad tikai iznāk tas laiks visu sagremot, lai atkal varētu mesties ar muti dubļos u badu ciest kā vienu dienu nepaēd tā uzreiz ir ļeņingradas blokāde vai kur tu biji tajā vasarā, kad nevienu ēdienreizi neizlaidi un tad no debesīm nāca pūķi un sāka spēlēt galda tenisu. gāja laiks un stīgas gāja tam līdzi, lai klūdziņu pulciņā visi būtu teatrāli čempioni un dažas reizes pat mazliet samulstu, kad no debess tālākā stūra atskan rupjas lamas un grūsni steni melni ikri dobeles dzirnavniekā un atkal salūts par sirds taureni pārvērsts roku darbs tīrs roku darbs no vienas malas līdz otrai ir trīsdesmit centimetri un bonusā kauliņš bez gaļas. ar strupu energotehniku |
| 4:36p |  un turpināja cilvēki staigāt zaļos trūdos, lai tas izskatās tā, ka lietus nolīst un zem peļķēm staigā soļi, atlipušas ļipučkas zoles un iekšējie gurni kā visiem bija norādīts, tā visi ievēroja atlicināto laiku skrēja pa x un y taisni un taisni augšā vajadzēja satikties pa vidam sakrustoties sapīties un nokrist aizķertam mērkaķītim ķetnās kā džungļos nebūtu ko ēst, tad zvēri iet ēst laukstrādniekus un mazo vilidžu iemītniekus un lapām aizklātās vietas dreb no savannas aukstās nakts, kad dienā cepjamā eļļa, kad radikulīts uznāk kā krusa un dieva dusmas, kad visiem maziem sumpurņiem ir mutes iegurņi apnkuši, ties spļaudās un gaiņājas ar roku visus apmētā un gliemjiem smaida mazas pakaļējās lampiņas ar lieliem roku vēzieniem mēs jūs visus noķeram un gaidars tagad ir mūsu laidars, lai visiem ir sulu mēnesis, lai visiem iepatīkas dzert no terases pa taisno mutes novadā tā lielā cisternu kuldīdzniece iznāca sverdlovska apgabala centrālā laukuma pašā centrā un gaidīja lietu kā blāķi, kas nogāžas un atņem atmiņu ar abām rokām atrauj ādu nost no lūpām un gāž iekšā naudu, cik varēs panest, tik iegāzīs. vēl? lūdzu, ar strauju kustību izbeidzas elektrība un mājas sagrūst kā izpūsta ermoņika, kā tarelkina par brīvu dabūtais akordeons, tā mēs sēžam virtuvē pie vorsalīna un gaiņājam mušas, pīpējam. ārā sadegtas lampas un tās ir mūsu vienīgās ciešanas |
| << Previous Day |
2008/08/21 [Calendar] |
Next Day >> |