skaistos rajonos daudzas bizes skatās acīs, lai redzētu, lai iegaumētu, lai rūtiņās izskatīties biedējoši un tad no gaismas atdalās biezas saknes ar garām bailēm uz acīm un drāznieces cilindrisko skatu uz pakaļskata spoguļas nevar nemaz tik viegli saskatīt tās daudzās mājas, kas ar aumaļām gaida musturus un drosmes paviljonus nokāpjam no debesīm, jo tas ir bīstami, tas ir klaji meli, tas ir un tā tam būs būt, kad no gaismas atvilktnēm atskan pogu spaidi un drausmīgā karikatūrā mežonībā es izlienu pa logu skatīties, kā kari sākas kā sniegs beidz ieaijāt un dusmas pavirši skatās man sejā, lai redzētu tos drausmīgos tos paviršos tos cilindriskos un tad no gaismas atvērtām lūkām nāk ūkas raudzīties sādžā karavadoni jauno un dusmās paviljoni mani nevar salamāt tik pieticīgās aumaļās, ka tas izskatās aizdomīgi un es leju krējumu uz paviljona jumtā izsities caurums un tagad es daudzas reizes jau to biju sakarinājis mīlnieciskās akreditācijās un vīzu atvieglotais režīms ar moldovas republiku, rumānijas iebildumi un visādas parašas kas neļauj mierīgi iemigt