ikea_literators' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Friday, October 26th, 2007

    Time Event
    11:09a


    sievas galvenajās ielās daudzas daugopils daugavpils piles nonestas no kājām, jo tas ir no vienas mastas ņemts un tāpēc gaujas nacionālās kājas un es jau rauju dālderus un dumjas krampja atvaru lielīgās vāceles un nevaru nonest bikšu gumijas nonestās aumaļās un gumijas klajumos iemarinētos gaujas sikskapellās un dusmas ir nonestas no kātiem lai maija miglas nonestu sazarotus mierpilsoņus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.
    11:15a


    galvas reibināšana nebeidzas pat brīdī, kad uzaust aizkars un godam visi viesi sasēžas uz pažobeles, lai ar gariem graustiem sarunātos un neliktu sev vilties pat gaidāmajos karos, kas piebiedros manas aizsmakušās balsis un neviena vien piedraudēs ar izrēķināšanos, jo tas bija no svara, kad es teicu, kad tu atbildēji, tad bija par vēlu un cap caram, kad no gaisa krita bālas pēļiem piekrautas un nevienādas laika siksnas ar gaismas paviljoniem iekarinātas un neviena īpaši nevajadzīgas, jo tas bija no visiem atkarīgais sindroms un drosme to visiem pieklabināja pie sirds, lai tautas balsis nevarētu mani pārkliegt un dusmās es biju izvēlējies noliegt, lai tas viss atmaksājas un dusmas ir klajā grādā tik ļoti sakabinātas, ka tas bija no svara gaužām vienveidīgos nomaļos stahānovieša tiltos no mūkusalas bulvāra līdz daudziem jo daudziem dundegas perēkļiem, kuru gaismas paviljons nebija visiem zināms no sākta gala es ierosināju skaitīt bārbalas un tad kauties ar g punktiem nomestos ceļos un diendusas apvāršņos, lai taukskābes nepieskrien klāt no aizmugures un lai es izskatos pieticīgāks, nekā lūkojas mēness taras punktā krākjkase un es nezinu, kā labāk izkaisīt trūdošas lapas pa mauzoleju un līdzīgiem cirkšņu pāvestiem, no taukiem neatkarīgiem un gaismā izkaltētiem ciņiem
    11:29a


    skaistos rajonos daudzas bizes skatās acīs, lai redzētu, lai iegaumētu, lai rūtiņās izskatīties biedējoši un tad no gaismas atdalās biezas saknes ar garām bailēm uz acīm un drāznieces cilindrisko skatu uz pakaļskata spoguļas nevar nemaz tik viegli saskatīt tās daudzās mājas, kas ar aumaļām gaida musturus un drosmes paviljonus nokāpjam no debesīm, jo tas ir bīstami, tas ir klaji meli, tas ir un tā tam būs būt, kad no gaismas atvilktnēm atskan pogu spaidi un drausmīgā karikatūrā mežonībā es izlienu pa logu skatīties, kā kari sākas kā sniegs beidz ieaijāt un dusmas pavirši skatās man sejā, lai redzētu tos drausmīgos tos paviršos tos cilindriskos un tad no gaismas atvērtām lūkām nāk ūkas raudzīties sādžā karavadoni jauno un dusmās paviljoni mani nevar salamāt tik pieticīgās aumaļās, ka tas izskatās aizdomīgi un es leju krējumu uz paviljona jumtā izsities caurums un tagad es daudzas reizes jau to biju sakarinājis mīlnieciskās akreditācijās un vīzu atvieglotais režīms ar moldovas republiku, rumānijas iebildumi un visādas parašas kas neļauj mierīgi iemigt
    11:34a


    bulvāra prese nebija mani atpazinusi uzreiz, tāpēc es gaužas asaras nelēju, bet stāvēju kā stabiņš pret malu atspiedies un grauzu auzas no mēslu kārbas kā daudzas tautas pirms manis bija darījušas un tagad es izskatījos cēlāks jo man bija identitātes sajūta un tas manas iegarenās pupu vāceles nevarēja atstumt no manis ar gaismas ātrumu, jo visas ietves nodrebēja un es biju izpūris tik vienveidīgā noslēgtībā, ka daugavas skandāls manas iesmiem piesarotās bet tas jau bija vienreiz atgadījies un tagad es atkal uzpūtu burbuli, lai visiem pietiktu ar maniem iesmiem un ieganstiem, tāpēc tagad izgaisa barikādes un es izbiju pats par kreatīvu strādāt, jo gaisma bija nomizota ar daudziem ielenktiem paviljoniem un drumslas nebija tajā skaitā, lai pievilktu mūsdienas pārāk tuvu un drausmīgā nejau tik briesmīgā, bet karandaša izvveicīgā paliknī gaļai ko sagrieza uz šķīvja jēlā zivs un kurpju auklu direktīva es nevaru pasekot līdzi trauku drupačām un traumatoloģijas institūtam, kur pēta lūzuma pēdas un pēdu siekalveida berzi pret ietvi un kā sāls ēd kokus ar mizu un daudzas daugavas nevar pieražot tik daudz smilšu cik tie kretīni, kas izcērt mežu, cik viņi daudz karjeru sapumpējuši
    11:37a


    bet no kaklarotas nevarēja paglābties pat labi izgaismotā pagrabstāvā, jo visas liekās durvis bija aizbērtas un karotes visas norītas, lai liekas rokas nesistu pa seju, lai tumsa nebūtu tik lieliskā kondīcijā, kā es tagad atradīšu izeju, kā es labi varēšu izskatīties uzreiz pēc iznākšanas no cietuma no katorgas no mazgadīgu noziedznieku kolonijas konditorijas kalorijas bēgšanas mēģinājumi instrukcijas pavēles es jau izaugu no tā auguma, kas mani pie zemes spieda, tagad es raujos uz kosmosu un nevaru vien sagaidīt gagarina cccssiešus u p kā jau padomju nē jau nē savienībā nu labi un tad es gaužas asaras nejaudāju pariktes novemt no manas masoņu ložas un karavadonis nevienam vēl nav tik klaji piedraudējis, lai mūkusala mani atpestī no ļauna un draugiem daudzas gaistošas pavēles atdodu pa logu pa balkonu pa palodzi pa vadiem pa jumtiem pa karkasiem pa ledu pa staļļiem pa garāžu mugurām pa iegarenā garnelēm pa strutu
    11:40a


    un tad es uzreiz izbiju par paragvaju būt, lai nevietā smietos un nevarētu noturēt irgas un vēdera izeja aizmaldījusies no kursa no galvenās rue de la propriete un tad es gaidu ar gaužām asarām maskas balles balvu karatē maskulino bereti un daudzas laivas man pabrauc garām ar cilvēkiem kā acu donoriem un dusmas pāriet kā karātavas noiet līkuma priekšā lai jēzu pārgrieztu priekš iekšām, kad cūku bērēs vajag jaunu bērniņu papliķēt pa asiņaino ķeblīti un izdarības ar nabas saitēm un gudrības gudronu maskavas masāžas institūciju gudrāko roku labo roku kreiso roku cilājiet mani kā koku un es jums atbildēšu ar gudriem izrečeņijiem un daugavas vanagu kļukvas atstatus noskatīsies no manis jau nevar neko prasīt, no manis nevar neko nozagt, es esmu dieva dēls ar žaunām un sariem, spārniem un piešiem ar pakaišiem un iluminatoriem es dejoju uz ādas, kas pāvilkta upes

    << Previous Day 2007/10/26
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba