[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Saturday, October 27th, 2007
| Time | Event |
| 3:33p |  skaņas meža valodā un tad turpat uz vietas divās ežās melnas ēnas grauj no kokiem sastatņus un ar baltiem ērģļiem sienas izbetonē atliekas, lai ar krauju grādu stāvu nevar mani panākt vilks ar daudziem tādiem sacenšos un nometos uz ceļiem slieks ir izmeties pusdrēbēs un nevar mani ažiotēt un tālab gaismas indikators atliek rokas padusēs un gaida pusceļā kraujas amazones uz džungļiem un krajugoliem un nevar sastapt nevienu no tik pieticīgajiem, jo gaisma ir atdevusies visiem rokās un gumijas stiepjas tīk garas, ka nevar sastapt savus galus, lai pavilktu aiz ausīm lietu un nodotu tiesai prieku savu notiesāt uz sutku uz visu dzīvi atņemtu un sakabinātu kaut kādās smaragda pilsētās, kuras ir visiem pieriebušās un nevar manas monstrozās bailes pārvarēt, jo es tik lielos ezeros vēl neesmu bijis, tāpēc vienmēr ir prieks anamoni izģērbt uz ietves un nevarībā nokrist pie durvju sliekšņa un āmen āmen divas reizes pārmetās uz līdzenas vietas un sāk kust, lai izvalbītās acis nevarētu manas iegarenās zīmes pret debesi sadabūt rokās un tāpēc es grauju savas statūtu kapitālas un nevaru izdomāt, kā tas īsti saucas, jo ar gaismas paviljonu un pekli pie sāniem tas ir saldi |
| 3:37p |  beztolkovijs protježennijs projekts pre kaut kas tu .. tad jau labas ainas sanāk un dainas skatās līdzi bezrīkles senatnīgumā un nevar mani no celofāna atpestīt, jo tikai ar tik lieliem bālgānu kariem un melnkalne čehoslovākijas zaļie zirnīšu un gāru gulašs daudzas ainas man sola pa azbestu sadot kā ar pātagu, bet tad es attopos un nevaru vairs parunāt mēlē, jo tas kož un aun un bedres rodas no visiem pa priekšu aizskrienamās un drātīs sapinamās, lai ar maniem iemauktiem tie gaismas paviljonu atpazītu un mani padzītu pa skrejamo laiku pa lauku pa visiem diegabikšiem nevaru sazvejot nebūtības ielenkumu un dundegas kakājamo caurumu uz lieldienām atbrīvo no katorgas un dusmas izplešas tik kategoriskos imperatīvos, ka ar daunisma sindromu es pakaļ dzenos un nevaru sazvanīt minūšu karikatūru, bet tikai daudzas ainas pieviļu un nevarībā atkrītu, lai pret gaismas pakulām aizdegtos citromona krājkasīte un dusas miegā kailas ainas ieduras plaušās karikatūras plānveida zibens |
| 3:42p |  gastronoms uz alūkstes ceļa saplāksnis sadala margas izraujas sātans ar dillēm uz maikas uztetovētām un nepieklājīgi izdemolētām, lai manas ausis to nedzird lai mani zižļi to nezīž un lai visiem pietieka ar marmelādi matos kā kastanis mani nodeva pret drāti un tagad izbijies košļā sāli kā vaigā iešūtu metramēru un mētru un kadiķi un āliņģa adatu nejau uzreiz pēc pēdējās karikatūras un dundegas bārenis nevar mani piedabūt pie gultas pieekonomēt un gaļu no provīzijas izņemt no dienišķās maizes no vīna izslaukt no acāboliem izlasīt no visiem dūmiem manus skursteņus izkratīt tad es brienu pa sniegu ar kailu mailīti un nevaru dabūt pa mēli pārsūknēt naftu ismaz smiltis kūleņus sīkus akmeņus un dāldera sindicēto kredītu par maniem iemalkošanas mārrutkiem bija vienreiz tāds stāsts, kad es kritu, es atradu pūdercukurā mangu |
| << Previous Day |
2007/10/27 [Calendar] |
Next Day >> |