gastronoms uz alūkstes ceļa saplāksnis sadala margas izraujas sātans ar dillēm uz maikas uztetovētām un nepieklājīgi izdemolētām, lai manas ausis to nedzird lai mani zižļi to nezīž un lai visiem pietieka ar marmelādi matos kā kastanis mani nodeva pret drāti un tagad izbijies košļā sāli kā vaigā iešūtu metramēru un mētru un kadiķi un āliņģa adatu nejau uzreiz pēc pēdējās karikatūras un dundegas bārenis nevar mani piedabūt pie gultas pieekonomēt un gaļu no provīzijas izņemt no dienišķās maizes no vīna izslaukt no acāboliem izlasīt no visiem dūmiem manus skursteņus izkratīt tad es brienu pa sniegu ar kailu mailīti un nevaru dabūt pa mēli pārsūknēt naftu ismaz smiltis kūleņus sīkus akmeņus un dāldera sindicēto kredītu par maniem iemalkošanas mārrutkiem bija vienreiz tāds stāsts, kad es kritu, es atradu pūdercukurā mangu