galvas reibināšana nebeidzas pat brīdī, kad uzaust aizkars un godam visi viesi sasēžas uz pažobeles, lai ar gariem graustiem sarunātos un neliktu sev vilties pat gaidāmajos karos, kas piebiedros manas aizsmakušās balsis un neviena vien piedraudēs ar izrēķināšanos, jo tas bija no svara, kad es teicu, kad tu atbildēji, tad bija par vēlu un cap caram, kad no gaisa krita bālas pēļiem piekrautas un nevienādas laika siksnas ar gaismas paviljoniem iekarinātas un neviena īpaši nevajadzīgas, jo tas bija no visiem atkarīgais sindroms un drosme to visiem pieklabināja pie sirds, lai tautas balsis nevarētu mani pārkliegt un dusmās es biju izvēlējies noliegt, lai tas viss atmaksājas un dusmas ir klajā grādā tik ļoti sakabinātas, ka tas bija no svara gaužām vienveidīgos nomaļos stahānovieša tiltos no mūkusalas bulvāra līdz daudziem jo daudziem dundegas perēkļiem, kuru gaismas paviljons nebija visiem zināms no sākta gala es ierosināju skaitīt bārbalas un tad kauties ar g punktiem nomestos ceļos un diendusas apvāršņos, lai taukskābes nepieskrien klāt no aizmugures un lai es izskatos pieticīgāks, nekā lūkojas mēness taras punktā krākjkase un es nezinu, kā labāk izkaisīt trūdošas lapas pa mauzoleju un līdzīgiem cirkšņu pāvestiem, no taukiem neatkarīgiem un gaismā izkaltētiem ciņiem