gamal parekmaher un divas pusmūža dāmas man jautā, kas man ir par problēmu, kāpēc es stostos, bet es tikai atgaiņājos un ignorēju palīdzību vai tā palīdzība? tik dīvaina es gaidīju pašu dievu nokāpjam no zemes, bet man palīdz aizdomīgi tipāži es taču gribu karaļus pie savām kājām un zelta caurules troses visu no dimantiem gaidiet mani ar atplestām rokām es taču bērnībā biju stārs bet tagad esmu iegūlis uz grunti, jo mani biedēja tad es atmodos bet nepiefiksēju kurā brīdī visam atmetu ar roku tikai kad jau sekas klauvē, tad es bolos kādas sekas viss jau plūst un es jebkurā brīdī varu atsākt cik gaiša nākotne zīmējas, tas tiešām ir vareni, bet ko man darīt tieši tagad kā es varu būt izdomāts es taču gribu tērgāt dzīvajā un galvenais ir savas vēlmes izpaust skaļā balsī vismaz priekš sevis, lai godam visi viesi manī raudzītos un es nevaru sastapt tik bezkaunīgus ļaudis kas to visu apvemtu no galvas līdz kājām tagad es jau raugos un dusmas vairs mani netrīc ka tik ne tā viss ir bezierunu mīlestība un gadža gaida aiz stūra ar luksoforu