Pārlasīju un sapratu, ka ieraksts ir par kaut ko citu, atvaino.:)

(Reply to this) (Thread)

Man pat liekas, ka par to pašu vien ir, nu tb tas ir tāds klasisks "āāā, es nevaru tikt pāri teju 30 gadus vecam aizvainojumam, kas ar mani nav kārtībā".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas attiecas uz mani, es zinu, kas ar mani nav kārtībā.
Un es neatbalstu nedz fizisku, nedz morālu vardarbību pret bērniem. Es noraujos, sakliedzu arī uz saviem bērniem. Un jūtos pēc tam ļoti, ļoti sūdīgi. Tāpēc dresēju sevi bez mitas par tādu klaigāšanu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha, tas pats arī šeit. noraujos, sakliedzu, saplēšamies, pēc tam no sirds atvainojos. bet kaut kā pēdējā laikā izdodas laikā viņiem pateikt, lai iet mierīgi pasēdēt kaktā, kamēr mammai pāriet niķis lai mierīgi izietu no iesāktā kašķu cikla.

bet tas, imo, ir citādi. nu tb tas ir slikti, un es nedomāju, ka maniem bērniem varētu ienākt prātā doma, ka tas ir pareizi.

(Reply to this) (Parent)

Bērni kopē vecākus, kas tur ko nesaprast?

(Reply to this) (Thread)

Tam tak vajadzētu attiekties uz piecgadīgiem, ne tādiem, kam pašam bērni.

Precīzāk, es saprotu to lietu, kad bērni neviļus atkārto vecāku scenārijus, nesaprotu, kāpēc to uzskatīt par morāli pareizu. Kaut kad taču viņiem būtu jābūt nozvērējušamies nekad nebūt tādiem stulbiem kretīniem kā senči?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu par citiem, bet es savulaik nozvērējos nebūt tāds stulbs kretīns.

Pirmkārt, kā atskaites punkts ir un paliek vecāku stulbais kretīnisms. Labākajā gadījumā man izdevās radīt savu personīgo stulbā kretīnisma variantu, parasti gan esmu tikpat stulbs kretīns, kā viņi.

Otrkārt, imho, morāle šai pasākumā vispār stāv septītajā plānā. Vecāku scenāriji tiek atkārtoti, punkts. Lai justos labāk, pieliekam klāt morāli, morāle taisni priekš tam ir izgudrota.

"mans tēvs vienmēr darīja X un par to es savu galvu, pļaķ, tepat uz šitās ežas nolikšu!" Skaisti, vai ne? Morāli pluspunkti vairumā, vecāku scenārijs atkārtots, visi ir laimīgi.

Pat ja X ir metilspirta dzeršana, bērnu sišana un tamlīdzīgi.

Ko vecais dara, tas labi darīts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

odnaka, meiko sensu.

nu, tbš "gribu kā labāk, sanāk kā senčiem" - to es saprotu, pati tādā krāsā.

tikai līdz tam "ja tu rīkojies slikti un jūties par to sūdīgi, značit jāpamaina morāle" nebiju dadomājusies. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuja. "Tu rīkojies slikti, jo gribi, lai visiem būtu labāk. Tas nekas, ka sūdīga sajūta, tas viss ir augstāku un cēlāku mērķu labad!"

Smuki un viss iekš tādas pozitīvas nots.

(Reply to this) (Parent)

imho, pazemojumam un dusmām nemaz nav tik vienkārši tikt pāri

(Reply to this) (Thread)

vai ne; vispār šitais viss ieraksts cēlās no tā, ka no rīta es padomāju "re, vienā nelielā aspektā omamma pret manu bērnu izturas tā, kā savulaik pieaugušie izturējās pret mani", un pizģec, vēl tagad dusmu kamols kaklā un gribas kādam nodarīt gauži.

(Reply to this) (Parent)

mums dazhreiz bija lidz taadaam galeejiibaam ka dabuujaam uz prieksdienaam arii, pat ja nekas vel nebija izdariits...

(Reply to this) (Thread)

Un gan jau arī par "nedomā, ka varēsi te izlocīties!"

(Reply to this) (Parent)

Empīriski....
Iekšējā racionalizācija, ka pats biju vainīgs izklausās, ka ir baigi spēcīga. + nelokāma ticība vecāku apriori nekļūdīgumam. Tādi nekādu pazemojumu neizjūt, a dusmas nav ilgspēlējoša emocija.

Pazemojumu izjūt un apzinās tie, kas izjutuši netaisnību, kas spējuši to loģiku pamanīt, vai? Tie pirmie veiksmīgi noslēpjas no šīs traumas.

(Reply to this) (Thread)

tb sanāk, ka tie, kas uztur aizvainojumu, vienkārši ir pārāk maz sisti :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, smadzenes palikušas neskartas.

(Reply to this) (Parent)