Empīriski....
Iekšējā racionalizācija, ka pats biju vainīgs izklausās, ka ir baigi spēcīga. + nelokāma ticība vecāku apriori nekļūdīgumam. Tādi nekādu pazemojumu neizjūt, a dusmas nav ilgspēlējoša emocija.

Pazemojumu izjūt un apzinās tie, kas izjutuši netaisnību, kas spējuši to loģiku pamanīt, vai? Tie pirmie veiksmīgi noslēpjas no šīs traumas.

(Reply to this) (Thread)

tb sanāk, ka tie, kas uztur aizvainojumu, vienkārši ir pārāk maz sisti :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, smadzenes palikušas neskartas.

(Reply to this) (Parent)