Augusts 23., 2012
| 17:02 Pēdējā laikā sanāk dikti aizdomāties par to, ciktāl cilvēkam ir tiesības (nu, tb morālas tiesības) paust viedokli situācijā, kurā citiem ir citi, radikālāki vai vienkārši atšķirīgi viedokļi. Konkrēti, ciktāl es pati esmu gatava sadzīvot ar sevi, ja to daru.
Pussy Riot varētu būt normāls piemērs - es par to nezinu pietiekami daudz, lai man pašai būtu kaut kāds viedoklis ārpus acīmredzamā "maksimāli netaisnīgs spriedums ar drausmīgi nepieņemamu argumentāciju", un iedziļināties saldēto vistu, pareizticības, garīguma un citos jautājumos man nav ne laika, ne spēka, ne arī motivācijas - šis vnk nav kaujas lauks, kurā es gribētu cīnīties līdz uzvarai.
Nupat uzrakstīju SF stāstu par tēmu "a ko par abortu domās nākotnē, kad demogrāfiskā situācija, sabiedrība, tehnoloģija un vispār viss būs savādāk", iesūtīju kritikas grupai, dabūju pa galvu no amerikāņiem ar tekstu "nēnu forši, ka jūs tur Latvijā spējat uz to tik mierīgi paskatīties, bet pat nemēģini līst amerikāņu tirgū ar šito gabalu, jo tas ir šausmīgi tendenciozs un apvainojošs un - rediģē, kā gribi - apvainosies gan pro-life, gan pro-choice cilvēki, pie tam pilnīgi pamatoti UN TEVIS DĒĻ IEVĒLĒS NEPAREIZO PREZIDENTU UN TERORISTI SLEPKAVOS CILVĒKUS, VAI TU GRIBI, LAI TAS IR UZ TAVAS SIRDSAPZIŅAS?" (Ēēē, nē? Negribu? Bet vai tas ir pietiekams iemesls pārbaudīt izdevuma iznākšanas vietu?)
Bet kā tad sanāk, tad morāli attaisnojami ir tikai izteikumi par tēmām, par kurām tu, cilvēks, tiešām esi gatavs uz diviem gadiem iesēsties Krievijas cietumā vai dabūt kaku sejā vai panākt, ka ASV aiziet pa burbuli teroristu un slikto prezidentu varā - jo tieši tik stipra ir tava pārliecība? Nu, vai arī mūsu iemīļotā dīkšana par neesošo vasaru un tādām lietām, par kurām tak, stingri ņemot, visiem pajāt?
/un arī šī ir tēma, par kuru man nav stingra viedokļa un, ja tāds viedoklis parādīsies, arī tad es diezvai būšu gatava par to sēdēt Krievijas cietumā, tā ka vellsviņzin.
|
Comments:
btw, vai kur var/varēs izlasīt to stāstu? Man šķiet, tas būtu interesanti.
oj, publikācija ir garš un ilgs un ķēpīgs process, un šajā gadījumā droši vien vēl sarežģītāk (ņebosj jāgaida, kad šamējiem vēlēšanas beigsies :D)
bet ja tu iedo ēpastu, varu iesūtīt melnraksta versiju paskatīties. nu, ja apsolies nelaist pa pasauli apkārt un tā.
Apsolu. desk [at] apollo.lv
Tendenciozs un apvainojošs? Tad tam ir cerība kļūt par blokbāsteru taču, ne?
Ai mīn, skatāmies uz Heinleinu &c?
Odnaka, ar Heinleinu aš salīdzināja :D
Bet nez, skandalozo slavu esmu mēģinājusi, naff nekas šausmīgi aizraujošs un tā. Tb man šķiet, ka to var pavilkt tikai cilvēki, kuri ir Ļoti Pārliecināti Par Savu Taisnību Visos Jautājumos, nevis cilvēki, kas pat savu viedokli nespēj uztvert nopietni
Ar tendencioziem darbiem ir jāuzstājas humora žanrā - tad neviens to neuztver pārāk nopietni un nav vajadzības aizstāvēt savu viedokli (vai tā neesamību).
Nu labi, bullšits, muhameda karikatūras tāpat uztvēra nopietni.
ēēē, vot man tas stāsts liekas diezgan smieklīgs
bet štatos diez vai izdosies kādam to iesmērēt kā humoru :)
Hmm, tu intriģē. Atmetīsi man ar'? Apsolos nopirkt arī bukformātā, kad iznāks un neizplatīti tāļāki. :) morgenstern2 at inbox
Šausmīgi mīlīgs solījums :) Iesūtīju
Īsti nesapratu, vai tas ir par naudu vai likumisko pusi. Pirmajā gadījumā jau skaidrs, ka, uzrakstot kaut ko ļoti kontroversiālu, tevi var cenzēt tirgus un sabiedrība, vari pazaudēt piķi, slavu utt., bet cietumā jau tevi neviens neliks. Tava pārliecība nekādu lomu nespēlē un tev nav jāsatraucas, kādas sekas sabiedrībā tas radīs. Visdrīzāk jau nekādas.
Pussy Riot jau ir savādāk, jo viņas reāli sēž. Arī izskatās, ka nevienam neinteresē viņu pārliecība. Tā vienkārši ir vārda brīvības (kritikas) problēma šajā valstī.
Morāls pienākums – hmm, kas tas tāds?
E? Nē, tieši par morālisko pusi, kāds tam sakars ar naudu vai likumību. T.i., "vai ir morāli pareizi izteikt viedokli/komentāru par jautājumu, kurā tev patiesībā nav stingra viedokļa, ja citiem cilvēkiem šis viedoklis ir dzīvības un nāves jautājums, vai vismaz viņi uzvedas tā, it kā būtu". Es personiski jūtos neveikli katru reizi, kad sanāk šitā izmuldēties (kautkāda neviļus troļļošana sanāk), bet, no otras puses, kautkā stulbi būtu klusēt par visu, par kuru citiem ir vairāk viedokļa, pat ja man ir, ko teikt.
Kāpēc gan ne? Es pat nezinu, vai man ir kaut vienā lietā stingra pārliecība, bet tas nav traucējis man izteikt kategoriskus spriedumus par daudzām lietām. Viedokli jau vienmēr var mainīt, bet tā jau ir citu problēma, ja viņus mans pateiktais aizskar. Mana robeža būtu, ja tas tieši apdraud kāda veselību vai dzīvību.
Amerikāņiem jau vajadzētu būt pieradušiem pie radikāliem, bieži pat absurdiem un kaitīgiem uzskatiem. Varbūt vienkārši viņi saka, ka tai grāmatai nebūs noieta, tāpēc nav vērsts censties. Tas jau būtu pārāk daudz daudz cerēts, ka tev izdotos sakaitināt lapseņu midzeni ar idejām, par kurām tu pati neesi īsti pārliecināta. Jebkurā gadījumā ar idejām ir jāspēlējas vienmēr un visur.
Varbūt es vienkārši esmu dzimis trollis?
Nuvot, nomierināji drusku (iz sērijas "pateici to, ko es gribēju dzirdēt") :)
Bet, kā? Vajag izdot - Nobela prēmiju literatūrā pārsvarā dabū tie, kurus nozākā vismaz savā valstī, bet ļoti par labu nāk neslava arī citur. :)
Oj, nu savā valstī nozākāšanu es varu dabūt gatavu viens divi. Amerikāņus, redz, arī varētu nokaitināt, un tad tikai paliek Krievija un Ķīna ;)
Nu, no šīs dīķa puses skatoties, Amerika ir vasts kuru nodibināja emigranti, kas aiztinās no UK jo viņi (tb puritāņi) gribēja tiesības nesodīti vajāt tos, kas netic Tā Kā Tic Viņi. Un ne jau cilvēkiem individuāli tur aborti ir mega sāpīgs jautājums, bet kaut kā tradicionāli, tas ir viens no Īpaši Būtiskajiem jautājumiem vēlēšanu laikā. Svarīgāks par nodokļu politiku un tādām lietām.
Bet ja godīgi, lielākās morālās tiesības izteikt viedokli ir tiem, kas šo savu viedokli uztver bez liekām emocijām un piesaistes.
Es nedomāju, ka amerikāņiem abortu jautājums ir sāpīgs. Drīzāk, tā viņiem ir izcila troļļošanas tēma. Viņiem tas ir normāli izrādīt dziļu sašutumu vai aizvainojumu par viedokli, kuram viņi nepiekrīt, bet tai pašā laikā viņi arī necentīsies fiziski apspiest šādu viedokli, atšķirībā no citām valstīm, kas šķietami ir mazāk puritāniskas, bet kur patiesībā ir lielāka neiecietība pret nepopulāru viedokli.
Nu pie abortu klīnikām štatos mēdz gan būt vardarbība, gan emocionāla, gan fiziska, un droši vien sieviete padomātu stipri ilgāk un nopietnāk, pirms atzītos kādam, ka viņai ir bijis aborts. Nedoddies ka vēl plāno.
Pēc analoģijas ar LV - no vienas puses, kas gan cits tie dimiteri, kaku metēji un citi antipraidisti ir, ja ne troļļi, bet tik un tā, ja es būtu 100% homoseksuāla, droši vien nejustos drausmīgi komfortabli un hihi, nu gan labi mani izprovocējāt ar sūdu sejā.
It kā Latvijā kāds atzītos par abortu izdarīšanu. Amerikā vardarbība ir lielāka visā sabiedrībā. Nedomāju, ka caurmērā aborta klīnikas ir pakļautas lielākam riskam.
Mest ar kakām sejā jau vairs nav trollisms, bet nepieļaujama vardarbība. Amerikā to kvalificētu kā nopietnu uzbrukumu, vismaz Čikāgā nekas tāds nenotika. Turklāt tas viss vienlaikus ar faktu, ka tajā laikā ASV armija vēl atklāti diskriminēja gejus valsts līmenī un reliģiski konservatīvā sabiedrība ienīst homoseksuālismu vēl vairāk nekā Latvijā. |
|
|