Maijs 7., 2005
| 15:21 Vakar kopā ar carnival diezgan spēcīgā Sakāves iespaidā dzima sekojoša ideja: tā kā demokrātija ir iecerēta kā "tautas vara", tad tautai būtu jāatbild par savu izvēli, t.i., par sevis ievēlēto deputātu rīcību. tādēļ, lai viss būtu godīgi, vēlēšanām jānotiek atklāti, un katram, kas ir nobalsojis par kādu deputātu, ir jāatbild par visām viņa darbībām. t.i., ja deputāts savāra kaut kādus mēslus - sākot ar tizlu likumu pieņemšanu un beidzot ar braukšanu dzērumā - atbildība tiek prasīta no viņa vēlētājiem, liekot katram vēlētājam izciest daļu soda (24 stundas karcerī, piemēram, vai tamlīdzīgi). tiem, kas vēlēšanās nepiedalās, jāatbild par visu deputātu savārīto - tikai proporcionāli mazākā mērā. Citādi - kāda gan var būt uzticība režīmam, kurā tauta gan ievēl savus pārstāvjus, bet tūlīt pēc vēlēšanām no viņiem norobežojas un neuzņemas nekādu atbildību par savas rīcības sekām?
|
Comments:
Mhm, ja deputāts sūta latvju karēvjus karā, kā rezultātā aiziet bojā 1000 mūsu pašu bāleliņu, tad katram vēlētājam ir jāziedo viena no savām plaušām vai arī atzīstot savu kļūdu jānogriež sev rādītājpirksts.
tā jau drīz vien nonāktu pie situācijas, kurās vidusmēra latvietis sastāv no bezpalīdzīga rumpīša ratiņkrēslos - un, protams, ar mākslīgo nieri, plaušām un sirdi. ;)
bet aizsūtīt karā bāleliņus no attiecīgo vēlētāju ģimenēm, piemēram, būtu diezgan adekvāti.
jep, tā teikt: Tev būs jāatbild par savu asinsradnieku kļūdām. Ja vectētiņš 2. pasaules kara veterāns alkst asinis un balso par karēvīgi noskaņotu politisku grupējumu, tad sūtīsim vien viņa mazdēliņu - grāmatu tārpu draudzēties ar naidnieku lodēm.
par asinsradinieku kļūdām mēs atbildam jau tagad. bērns cieš, ja viņa māte ir alkoholiķe, AIDS slimniece vai bezdarbniece u.tml.
Mhm, tā jau pārāk daudz cilvēkiem nākas maksāt par savu seņču kļūdām. Tieši, tā mēs varam šo situāciju padarīt priekš viņiem vēl sarežģītāku :) Tā teikt, ja tev māte pisusies pa labi, pa kreisi, značit visu mūžu tev nāksies pavadīt "maukas dēla statusā", un vēl, neskatoties uz to ka ar māti vairs nekomunicē, turpināt norēķināties par viņas grēkiem. |Nav tas no labākajiem piemēriem.|
dabas likums, puisīt. kāpēc gan valsts pārvaldei būtu jānostājas pret to?
Nu tad nahrenizējam jebkādu demokrātiju uz dzīvojam pēc dabas likumiem. Lai pār visu valda fiziskais spēks. Šādā veidā visi garīgie kropļi izmirs un paliks pāri tikai veselīgākie, spēcīgākie, gudrākie, un tie ar visšvakāko morālo stāju. Kā tam arī pēc visiem dabas likumiem jābūt.
Jā, un kunkstētāji cibā varētu būt vieni no pirmajiem pretendentiem uz izmiršanu :D
par to, kāda būtu ideālā pasaules uzbūve, vēl varētu pastrīdēties, bet tas, ka demokrātija kā valsts iekārta ir garām, tev man nav jāpierāda. bez tam - man domāt, ir tikai ok, ka izdzīvo veselīgākie, spēcīgākie, gudrākie. un "morālā stāja" - ermmm, tu uzskati, ka demokrātijā mēs būtu "morālāki" nekā jebkurā citā režīmā? lūk, par to es stipri šaubos. tur jau tas joks, ka demokrātijā "izdzīvo" more or less visi, bet vislabāk dzīvo vidējais aritmētiskais. t.i., veselīgākie, spēcīgākie un gudrākie ir minoritāte, un kā pret minoritāti pret viņiem arī izturas - tipa "tiesības jums ir, bet mums, viduvējībām, ir vara". (vismaz ideālajā demokrātijas modelī, kurš, protams, īsti labi nestrādā praksē.)
Nu jā, nu jā. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk :)
Neesmu sevišķi gudrs šajos jautājumos, bet demokrātija vismaz kaut kādā veidā ir spējīga pastāvēt atšķirībā no nacisma un komunisma. Varbūt kādam vēl ir kāda interesanta ideja par valsts iekārtām?
monarhija, autoritārisms, teokrātija. Mahatmas Gandija piedāvātais modelis (hvz kā to sauc) - tipa mazas kopienas, kas organizējas ar pašnoteikšanās palīdzību. tas, ka "kaut kas darbojas", vēl nenozīmē, ka tas ir labākais iespējamais modelis un nebūtu jānodarbojas ar tā kritiku, analīzi un labāka modeļa meklējumiem. it īpaši, ja pat cilvēks, kas, šķiet, atbalsta šo režīmu, raksturo to ar vārdiem "demokrātija vismaz kaut kādā veidā ir spējīga pastāvēt" - biki par nožēlojamu, lai atzītu to par optimālo modeli, ne?
/un tas, ka es šobrīd nevaru piedāvāt neko acīmredzami krutāku, nenozīmē, ka man vajadzētu sēdēt un turēt muti. vienmēr taču pastāv iespēja, ka es pasviedīšu ideju kādam, kurš to apstrādās, pārveidos un beigu galā realizēs.
Lai jau tā ir. Cerībai vienmēr ir jābūt, bet nespēju iedomāties nekādu veidu bez vardarbības kā varētu to demokrātiju gāzt, lai tās vietā ieviestu kaut ko sakarīgāku. Tie, kas ir pie varas tak ir apmierināti ar to ka mūsu pašreizējā sistēmā visi ir vielīdzīgāki viens par otru. Tas jau kaut kas līdzīgs visam marazmam ap naftu un mašīnbūvi, ka jau cik gadus netiek izstrādāts nekas gudrāks par iekšdedzes dzinējiem, tikai tā iemesla pēc jo bagātie naftas tirgotājiņi tak grib arī turpmāk bagāti būt. (Es jau patiesībā neko nezinu, tikai gudri diršu )
Pašlaik fonā skan Buša monologs, ja godīgi nāk vēmiens man no viņa demokrātijas slavinājumiem :)
jā, tas cilvēks, kas demokrātijas doktrīnās iestrādāja visu nepieciešamo, lai šo režīmu praktiski nebūtu iespējams gāzt un pret to gandrīz nebūtu iespējams pretoties, ir bijis visnotaļ ģēnijs. psc, cik viltīgi - teiksim, es nemūžam nevarētu izveidot spēcīgu anti-demokrātijas kustību, jo tās esamība balstītos demokrātijas pamatos (t.i., tiesībās uz savu viedokli un visādu kustību veidošanu), līdz ar ko visi mani centieni būtu vienkārši smieklīgi - gluži tāpat kā šobrīd esošo anti-demokrātisko kustību centieni. kaut kāds riebīgs loģiskais aplis - lai kaut vai mēģinātu mainīt demokrātiju, tev ir jāpieņem demokrātija.
ko darītu ar tiem, kuri neuzņemas nekādu atbildību, vienkārši nepiedaloties vēlēšanās?
"tiem, kas vēlēšanās nepiedalās, jāatbild par visu deputātu savārīto - tikai proporcionāli mazākā mērā."
izlasi, pirms komentē, mmm? nepiedaloties vēlēšanās, cilvēks vienkārši atzīst pārējo izvēli par labu esam, tāpēc ir atbildīgs par visiem deputātiem, nevis tikai par vienu.
Gh, cilvēki pirms vēlēšanām uzaudzēs ūsas un centīsies pamest valsti ;)
droši vien :) tikai atgriezties vairs viņiem neatļautu bez vēlēšanu zīmodziņa pasē (vai arī viņi tiks uztverti kā cilvēki, kas "atteikušies piedalīties vēlēšanās"), kā rezultātā visi demokrātiskie režīmi nosprāgtu dabīgā nāvē, ko tie ir arī pelnījuši ;)
Heh, jau tagad stādos priekšā, kā, piemēram, ultranacionālists, kas grib tikt vaļā no krievu kopienas, dala krieviem banānus, un, kad krievi viņu ievēl, sataisa tādus mēslus (piem., piesaka karu USA), ka vēlētājiem tiek piespriests nāvessods, kas arī bija tas, ko ievēlētais gribēja panākt;)
yea, šāda rīcība jau ir visnotaļ ierēķināta, faktiski no tā jau tas viss izrietēja - filmiņā Hitlers vairākas reizes paziņoja, ka viņam piedrāzt civiliedzīvotājus, jo vācu tauta, ievēlot viņu un nacionālsociālistus, jau pati ir izvēlējusies savu likteni. tātad, ja kāds ir tik stulbs, ka uzraujas uz melīga kretīna tekstiem, tad lai pats par savu stulbumu cieš.
Hmm. Mja. Ilgi šāda sistēma nespētu izdzīvot - vai nu tas beigtos ar totālu anihilāciju, vai arī ar kādu anarhijas paveidu, jo neviens vairs negribētu nevienu ievēlēt. Vai arī cilvēki nospļautos un atgrieztos pie kādas darbotiesspējīgākas sistēmas.
that's the point. tikko demokrātijā parādītos ne tikai izvēle, bet arī atbildība par savu izvēli, tā neviens vairs negribētu dzīvot demokrātijā. kas jau kaut ko liecina par šo režīmu.
Pag pag, vai tad tajā demokrātijas formā, kādā pašlaik dzīvojam, cilvēki nav atbildīgi par savu izvēli? Jopcik popcik. Varbūt tagad IR VIENALGA, ko ievēl? Vai tad pašlaik cilvēki necieš par to, ka ievēl durikus? Vienkārši - patreiz atbildības pakāpe ir mazāka, salīdzinot ar tevis piedāvāto modeli.
viņi "cieš par to", nevis "ir atbildīgi". tur ir baiiigā atšķirība, kaut vai tīri intonācijā. un cieš - vai pat "ir atbildīgi", ja pieņemam, ka to var saukt par atbildību - kolektīvi, nevis individuāli un katrs par savu izvēli. tas ir tāpat kā klasē, kas kolektīvi nobasto matemātikas kontroldarbu - visi par to cieš, bet neviens neizjūt individuālu atbildību par notikušo, attiecīgi ciešanas ļoti maz motivē nākamreiz tā nedarīt (ja nu vienīgi sods ir patiešām iespaidīgs). es vienkārši neticu, ka pastāv un efektīvi darbojas kaut kas tāds kā "kolektīvā atbildības sajūta". kolektīvas ciešanas - jā, kolektīvs aizvainojums - jā, kolektīvs prieks - jā, kolektīva atbildība - nez. neticu. ja tāda pastāvētu, tad demokrātija būtu ļoti labs modelis. t.i., ja ikviens tiešām izjustu atbildību par to, kas notiek, ja katrs izjustu, ka VIŅŠ ir atbildīgs par bojātiem ceļiem, narkomāniju, prostitūciju, noziedzību un visām pārējām huiņām. bet nav taču tā - es savā mūžā esmu redzējusi ne vairāk kā 2 cilvēkus, kas ir spējīgi pilnā mērā attiecināt uz sevi šo "kolektīvo atbildību" jeb "atbildību par visu, kas notiek".
Hmm. Un tu piedāvā palielināt cilvēku atbildību palielinot viņu ciešanas?
piedāvājot viņiem individuālas ciešanas, jā. pātagas un burkāna princips vēl arvien ir efektīvs. protams, jā, AK! cik tas ir brutāli, iedomājies, cilvēks izdara kļūdu un viņam par to ir jāatbild (!), bet man kaut kā liekas, ka tikai reāls un individāls sods palīdzētu vidusmēra cilvēkam saprast, ka viņš patiešām kaut ko ietekmē un ir par kaut ko atbildīgs. šobrīd ir tā, ka mēs ciešam par visu - gan par to, ko sastrādā mūsu ievēlētie deputāti, gan par to, ko sastrādā tie, kurus mēs nemūžam nebūtu ievēlējuši, un es teiktu, ka tieši šis princips ir negodīgs.
Mmm, tiesu sistēmā ir tāds jēdziens, kā soda samērīgums (ar nodarījumu). Manuprāt, pašreiz sods par draņķīgu izvēli ir pietiekami liels un lielāku es, nudien, nevēlos, tāpat jau nav viegli. Starp citu, par ko tu vēlētu, ja par deputātu kļūdām tevi smagi sodītu? Vai ir kāds absolūti perfekts cilvēks, kas nekad nekļūdās, kam varētu droši uzticēt varu? Tas, ka jācieš dēļ tiem, kurus neievēlam, nudien nav godīgi (tas, ka citi cieš par to, ko es ievēlu gan ir godīgi, hehehehehe, tā viņiem arī vajag;):D). Cilvēki ir pārāk dažādi - nevar atrast risinājumu, kas apmierinātu visus - kādam šā vai tā ir jācieš uz citu rēķina. Protams, var pastrīdēties par to, kuriem tad īsti ir jācieš - tiem, kas mazāk, tiem, kas nabagāki, tiem, kas bagātāki, tiem, kas muļķāki, ...
ermmm, runa jau ir nevis par smagu sodu, bet par individuālu sodu (t.i., neba nu vēlētāju sodītu pilnā apjomā, viņu sodītu ar, teiksim, 20 reizes mazāku sodu - bet tomēr jūtamu). vēlētu es par kādu ekstrēmu ideālistu droši vien, par kādu, par kura kļūdām es varētu izciest sodu ar lepnumu. vai, visdrīzāk, pievienotos tiem, kas bļautu "man vajag diktatūru! man vajag teokrātiju! man vajag monarhiju!" - ja vien kāds ģēnijs nebūtu izdomājis jaunu valsts modeli, kas būtu labāks par demokrātiju (un katrā ziņā šādas sistēmas ieviešana mudinātu cilvēkus domāt, nevis, kā tagad, tikai ņurdēt). es jau saprotu, ka mēs visi labāk gribam dzīvot bez ciešanām... bez sodiem... t.i., jā, bez reālas atbildības. es vismaz gribētu nebūt atbildīga par lielajiem politiskajiem procesiem, jo gluži vienkārši ņifiga no tiem nejēdzu (un es neesmu vienīgā tāda). šobrīd es esmu atbildīga, bet man ļauj to aizmirst un izlikties, ka es neatbildu un neko nenosaku - bet tas izkropļo pašus demokrātijas principus. līdz ar ko mēs šobrīd nedzīvojam demokrātijā, mēs tikai "ceļam demokrātiju", nez, ko man šī frāze atgādina? ierobežota cilvēku loka vara ir labāka par demokrātiju tādēļ, ka viņi ir spiesti uzņemties individuālu atbildību. t.i., ja tagad prezidents kaut ko smagi nočakarē - viņu nākamreiz neievēl, un viņš mierīgi dzīvo tālāk, jo "vēlētāji jau pie visa vainīgi, nevajadzēja mani ievēlēt". ja kaut ko nočakarē individuāli atbildīgs cilvēks, tad viņam arī jānes šī atbildība (jānošaujas kaut vai, pofig). šobrīd faktiski par notiekošo valstī ir atbildīgi visi, bet reāli neviens nejūtas personiski atbildīgs - un tas jau pamatīgi sūkā.
Kā un kas pateiks, ka likums ir neizdevies? Braukšana dzērumā ir neveiksmīgs piemērs, ja domājam par kolektīvo sodu. Turklāt nav politiķa, kas nekļūdās pieņemot vienu vai otru lēmumu. Katru gadu izcietīsim sodu, kā tie fanātiskie kristieši, sitot sevi krustā? Ir likumi, kas padara dzīvi labāku vieniem, bet otriem to pasliktina. Kurš skaļāk brēks?
gh, jā, rakstot šito te, es patiešām domāju, ka šādu sistēmu vajadzētu ieviest dzīvē un tūlīt pat. :P protams, ideja ir grūti realizējama (nu, šībrīža situācijā nerealizējama, jo neviens "demokrātiskas" valsts pilsonis nebūtu ar mieru pāriet uz tādu sistēmu, kurā no viņa tiek prasīta atbildība par savu balsojumu), bet tā vismaz norāda uz mūsdienu "demokrātijas" vājajiem punktiem.
Pilsoniskajā sabiedrībā, manuprāt, ir trīs vienlīdz svarīgi spēlētāji – mediji, politiķi un sabiedrība kopumā. Izslēdzot kādu no tiem no spēles, nav iespējama demokrātija. Paradoksāli, bet demokrātija ir kā autobuss, kuru vada politiķi un mediji, bet sabiedrība ir pasažieri, un tikai no viņiem ir atkarīgs, vai tie klusuciešot trauksies turp, kur viņus ved, vai norādīs, kādā virzienā viņi vēlas doties vai vismaz interesēsies, kurp ved ceļš. &mdash Valdis Dombrovskis Piekrītu, ka šāda lēmējvaras un sabiedrības atsvešināšanās notiek. Piekrītu, ka tam jāmeklē risinājums, bet diezvai vēlētāju ieinterisētību notiekošajos procesos varēs stimulēt ar kolektīviem sodiem. Tas ir mans viedoklis, atcerēsimies, ka arī Platona mēģinājumi realizēt viņa valstisko ideju cieta neveiksmi. Arī man, pirmo reizi izlasot augstākminēto ideju likās, ka tas varētu būt labs kompromiss starp personīgo brīvību un kolektīvo atbildību :-)
yea, like, tiem, kas ievēlējuši krutus deputātus, izsniedz pa banānam ;) |
|
|