ermmm, runa jau ir nevis par smagu sodu, bet par individuālu sodu (t.i., neba nu vēlētāju sodītu pilnā apjomā, viņu sodītu ar, teiksim, 20 reizes mazāku sodu - bet tomēr jūtamu). vēlētu es par kādu ekstrēmu ideālistu droši vien, par kādu, par kura kļūdām es varētu izciest sodu ar lepnumu. vai, visdrīzāk, pievienotos tiem, kas bļautu "man vajag diktatūru! man vajag teokrātiju! man vajag monarhiju!" - ja vien kāds ģēnijs nebūtu izdomājis jaunu valsts modeli, kas būtu labāks par demokrātiju (un katrā ziņā šādas sistēmas ieviešana mudinātu cilvēkus domāt, nevis, kā tagad, tikai ņurdēt).
es jau saprotu, ka mēs visi labāk gribam dzīvot bez ciešanām... bez sodiem... t.i., jā, bez reālas atbildības. es vismaz gribētu nebūt atbildīga par lielajiem politiskajiem procesiem, jo gluži vienkārši ņifiga no tiem nejēdzu (un es neesmu vienīgā tāda). šobrīd es esmu atbildīga, bet man ļauj to aizmirst un izlikties, ka es neatbildu un neko nenosaku - bet tas izkropļo pašus demokrātijas principus. līdz ar ko mēs šobrīd nedzīvojam demokrātijā, mēs tikai "ceļam demokrātiju", nez, ko man šī frāze atgādina?
ierobežota cilvēku loka vara ir labāka par demokrātiju tādēļ, ka viņi ir spiesti uzņemties individuālu atbildību. t.i., ja tagad prezidents kaut ko smagi nočakarē - viņu nākamreiz neievēl, un viņš mierīgi dzīvo tālāk, jo "vēlētāji jau pie visa vainīgi, nevajadzēja mani ievēlēt". ja kaut ko nočakarē individuāli atbildīgs cilvēks, tad viņam arī jānes šī atbildība (jānošaujas kaut vai, pofig). šobrīd faktiski par notiekošo valstī ir atbildīgi visi, bet reāli neviens nejūtas personiski atbildīgs - un tas jau pamatīgi sūkā.

(Reply to this) (Parent)