yea, šāda rīcība jau ir visnotaļ ierēķināta, faktiski no tā jau tas viss izrietēja - filmiņā Hitlers vairākas reizes paziņoja, ka viņam piedrāzt civiliedzīvotājus, jo vācu tauta, ievēlot viņu un nacionālsociālistus, jau pati ir izvēlējusies savu likteni. tātad, ja kāds ir tik stulbs, ka uzraujas uz melīga kretīna tekstiem, tad lai pats par savu stulbumu cieš.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Mja. Ilgi šāda sistēma nespētu izdzīvot - vai nu tas beigtos ar totālu anihilāciju, vai arī ar kādu anarhijas paveidu, jo neviens vairs negribētu nevienu ievēlēt. Vai arī cilvēki nospļautos un atgrieztos pie kādas darbotiesspējīgākas sistēmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

that's the point. tikko demokrātijā parādītos ne tikai izvēle, bet arī atbildība par savu izvēli, tā neviens vairs negribētu dzīvot demokrātijā. kas jau kaut ko liecina par šo režīmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pag pag, vai tad tajā demokrātijas formā, kādā pašlaik dzīvojam, cilvēki nav atbildīgi par savu izvēli? Jopcik popcik. Varbūt tagad IR VIENALGA, ko ievēl? Vai tad pašlaik cilvēki necieš par to, ka ievēl durikus?
Vienkārši - patreiz atbildības pakāpe ir mazāka, salīdzinot ar tevis piedāvāto modeli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņi "cieš par to", nevis "ir atbildīgi". tur ir baiiigā atšķirība, kaut vai tīri intonācijā. un cieš - vai pat "ir atbildīgi", ja pieņemam, ka to var saukt par atbildību - kolektīvi, nevis individuāli un katrs par savu izvēli. tas ir tāpat kā klasē, kas kolektīvi nobasto matemātikas kontroldarbu - visi par to cieš, bet neviens neizjūt individuālu atbildību par notikušo, attiecīgi ciešanas ļoti maz motivē nākamreiz tā nedarīt (ja nu vienīgi sods ir patiešām iespaidīgs).
es vienkārši neticu, ka pastāv un efektīvi darbojas kaut kas tāds kā "kolektīvā atbildības sajūta". kolektīvas ciešanas - jā, kolektīvs aizvainojums - jā, kolektīvs prieks - jā, kolektīva atbildība - nez. neticu. ja tāda pastāvētu, tad demokrātija būtu ļoti labs modelis. t.i., ja ikviens tiešām izjustu atbildību par to, kas notiek, ja katrs izjustu, ka VIŅŠ ir atbildīgs par bojātiem ceļiem, narkomāniju, prostitūciju, noziedzību un visām pārējām huiņām. bet nav taču tā - es savā mūžā esmu redzējusi ne vairāk kā 2 cilvēkus, kas ir spējīgi pilnā mērā attiecināt uz sevi šo "kolektīvo atbildību" jeb "atbildību par visu, kas notiek".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm. Un tu piedāvā palielināt cilvēku atbildību palielinot viņu ciešanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedāvājot viņiem individuālas ciešanas, jā. pātagas un burkāna princips vēl arvien ir efektīvs. protams, jā, AK! cik tas ir brutāli, iedomājies, cilvēks izdara kļūdu un viņam par to ir jāatbild (!), bet man kaut kā liekas, ka tikai reāls un individāls sods palīdzētu vidusmēra cilvēkam saprast, ka viņš patiešām kaut ko ietekmē un ir par kaut ko atbildīgs. šobrīd ir tā, ka mēs ciešam par visu - gan par to, ko sastrādā mūsu ievēlētie deputāti, gan par to, ko sastrādā tie, kurus mēs nemūžam nebūtu ievēlējuši, un es teiktu, ka tieši šis princips ir negodīgs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mmm, tiesu sistēmā ir tāds jēdziens, kā soda samērīgums (ar nodarījumu). Manuprāt, pašreiz sods par draņķīgu izvēli ir pietiekami liels un lielāku es, nudien, nevēlos, tāpat jau nav viegli.
Starp citu, par ko tu vēlētu, ja par deputātu kļūdām tevi smagi sodītu? Vai ir kāds absolūti perfekts cilvēks, kas nekad nekļūdās, kam varētu droši uzticēt varu?
Tas, ka jācieš dēļ tiem, kurus neievēlam, nudien nav godīgi (tas, ka citi cieš par to, ko es ievēlu gan ir godīgi, hehehehehe, tā viņiem arī vajag;):D).
Cilvēki ir pārāk dažādi - nevar atrast risinājumu, kas apmierinātu visus - kādam šā vai tā ir jācieš uz citu rēķina. Protams, var pastrīdēties par to, kuriem tad īsti ir jācieš - tiem, kas mazāk, tiem, kas nabagāki, tiem, kas bagātāki, tiem, kas muļķāki, ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ermmm, runa jau ir nevis par smagu sodu, bet par individuālu sodu (t.i., neba nu vēlētāju sodītu pilnā apjomā, viņu sodītu ar, teiksim, 20 reizes mazāku sodu - bet tomēr jūtamu). vēlētu es par kādu ekstrēmu ideālistu droši vien, par kādu, par kura kļūdām es varētu izciest sodu ar lepnumu. vai, visdrīzāk, pievienotos tiem, kas bļautu "man vajag diktatūru! man vajag teokrātiju! man vajag monarhiju!" - ja vien kāds ģēnijs nebūtu izdomājis jaunu valsts modeli, kas būtu labāks par demokrātiju (un katrā ziņā šādas sistēmas ieviešana mudinātu cilvēkus domāt, nevis, kā tagad, tikai ņurdēt).
es jau saprotu, ka mēs visi labāk gribam dzīvot bez ciešanām... bez sodiem... t.i., jā, bez reālas atbildības. es vismaz gribētu nebūt atbildīga par lielajiem politiskajiem procesiem, jo gluži vienkārši ņifiga no tiem nejēdzu (un es neesmu vienīgā tāda). šobrīd es esmu atbildīga, bet man ļauj to aizmirst un izlikties, ka es neatbildu un neko nenosaku - bet tas izkropļo pašus demokrātijas principus. līdz ar ko mēs šobrīd nedzīvojam demokrātijā, mēs tikai "ceļam demokrātiju", nez, ko man šī frāze atgādina?
ierobežota cilvēku loka vara ir labāka par demokrātiju tādēļ, ka viņi ir spiesti uzņemties individuālu atbildību. t.i., ja tagad prezidents kaut ko smagi nočakarē - viņu nākamreiz neievēl, un viņš mierīgi dzīvo tālāk, jo "vēlētāji jau pie visa vainīgi, nevajadzēja mani ievēlēt". ja kaut ko nočakarē individuāli atbildīgs cilvēks, tad viņam arī jānes šī atbildība (jānošaujas kaut vai, pofig). šobrīd faktiski par notiekošo valstī ir atbildīgi visi, bet reāli neviens nejūtas personiski atbildīgs - un tas jau pamatīgi sūkā.

(Reply to this) (Parent)