Novembris 17., 2020
| 13:57 Jūs nevarat iedomāties, cik nenormāli es gribu studēt doktorantūrā, un lai man būtu laiks izlasīt kaut vai pašus pamatiņus, nolādēts. A to es tagad visu tikai apgrābstu un āāā. Un vispār šitā studēšanas lieta ir viena no tām nedaudzajām, kas nenormāli frustrē, bet neapnīk.
Labi, ko es diršu, lielākā daļa no tā, ko es tagad daru, ir tās lietas, kuras ir frustrējošas, bet kuras es varētu darīt for-fucking-ever.
Tā laikam ir tā laimīte, ja?
|
Comments:
| From: | snauts |
Date: | 17. Novembris 2020 - 14:25 |
---|
| | | (Link) |
|
"frustrē, bet neapnīk" - manuprāt, tur apakšā jābūt kaut kādam baigi motivējošam faktoram
| From: | snauts |
Date: | 17. Novembris 2020 - 14:31 |
---|
| | | (Link) |
|
es sapratu, ka studēšana ir frustrējoša, un ka ir kaut kas dziļāks, kas motivē studēt
nu nē, kā reiz ja ir kaut kas "dziļāks", kas motivē darīt x, tad pie pirmās reizes, kad x kļūst frustrējoši, to var atmest un darīt kaut ko citu, kas arī apmierina to dziļāko. bet ja studēt motivē tas, ka gribas studēt, tad nekādu vienkāršu alternatīvu nav, un nākas vien studēt
| From: | snauts |
Date: | 17. Novembris 2020 - 14:41 |
---|
| | | (Link) |
|
Es šo nevaru izprast, man ir otrādi.
Tev vajag doktorantūru, lai attaisnotu savas iegribas? Bet tak - bērni lieli, parūpēsies par sevi un tevi, tagad jau vari lasīt ko gribi, ne?
studēt jau nav tikai lasīt grāmatiņas, tas ir viss process (pētniecība, konferences/raksti, etc etc)
| From: | dejavu |
Date: | 20. Novembris 2020 - 10:27 |
---|
| | | (Link) |
|
Doktorantūrā man ir tāda pati sajūta - ka tikvien apgrābstu...
Tad ilgoties pēc postdoka? :D
| From: | dejavu |
Date: | 20. Novembris 2020 - 10:34 |
---|
| | | (Link) |
|
Un tajā pašā laikā man visi supervaieri un profesori saka, lai izbaudu PhD laiku, jo pēc tam galīgi vairs nekam laika nepietiek....
(es gan neizbaudu un paralēli lielo politiku bīdu, bet pat ja fokusētos.... tāpat diez vai būtu tas apmierinājums, ka var darīt lietas pamatīgi, kā vajag, un nesteidzoties)
| From: | dejavu |
Date: | 20. Novembris 2020 - 10:41 |
---|
| | | (Link) |
|
Sorry, ka bradāju pa sapņiem.... bet varbūt labāk jau laikus pieņemt, ka tā vienkārši ir... dzīves ilgums un līdz ar to laiks nez kāpēc ir limitēts... Es labprāt to atceltu :)
Šitā aizbildnieciskā attieksmīte gan bija nevietā
| From: | dejavu |
Date: | 20. Novembris 2020 - 11:03 |
---|
| | | (Link) |
|
interesanti, kur te aizbildnieciskums nolasījās... vairāk iekšējais dialogs. Būtu es beidzot ar to samierinājusies, gan jau labāk dzīvotu
nu, pieņēmumā, ka tu "bradā pa sapņiem" (it kā tu labāk zinātu, kas ir "sapnis" un kas ir normāls piecgades plāns) un "labāk jau laikus pieņemt", ko es nolasīju kā ieteikumu man, nevis "atnācu, ierakstīju citas cibas komentārā, ko es pie sevis par sevi domāju"
| From: | dejavu |
Date: | 27. Novembris 2020 - 13:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Es sapratu, ka kaut kas sapņveidīgs ir justies tā, ka "ir laiks izlasīt kaut vai pašus pamatiņus, nolādēts" un nejusties, ka "es tagad visu tikai apgrābstu".
Diemžēl tā ir, ka par šito no savas un citu pīeičdī kolēģu pieredzes neko iepriecinošu nevaru teikt. Neviens no mums nav nonācis tajā lieliskajā stadijā, bet visi nepiepildāmi ilgojamies.
Par šitās realitātes (ne)pieņemšanu ir tā, jā, ka varu tik to, ko pie sevis par sevi padomāju iepukstēt... kā ne pārāk pozitīvu piemēru
|
|
|