Oktobris 13., 2015
| 19:02 Aizeju ar Stellu uz spēļu laukumu, atšaudos no "es gribu čurāt" ar "pačurā pamperī", pienāk čalis un stādās priekšā kā "Lias draugs", es ar viņu parunāju kādu minūti... Un Stellas vairs nav. Pēc augoši panikaina mēğinājuma viņu atrast, jes, nāk tāds vecis, stiepj manu nikno bērnu, kas esot "viens pats gājis uz ielas". Pēc tam Stella paskaidro, ka ir gājusi uz tuvējo tualeti pačurāt.
Trešā bērna sindroms, bļe. Vienīgais, kā varu sevi attaisnot - pirmajiem diviem (kurus es actually pieskatīju) nekas tāds pat prātā nebūtu ienācis.
|
Comments:
nuja, lielas meitenes taču nečurā pamperos
| From: | jim |
Date: | 13. Oktobris 2015 - 19:57 |
---|
| | | (Link) |
|
stella you so cool (also, nabaga mamma)
++ tieši to pašu nodomāju!
jā, nabaga Tu, bet vispār vareni! :)
man šitā ar poke-alpīnismu bija ar pirmo brīnijos, ko visi paniko, ka sīči kaut kur kāpj. nekur jau nekāpj. ar otro sapratu - jā, tomēr kāpj. tagad nesen bija - bļin viņš pat īsti staigāt nemāk, toties pa kāpnēm kāpt, nekādu problēmu. tagad regulāri nolasu no galda, kur viņš uzrāpjas ļoti kreatīvos veidos.
jes, mana tādā pašā krāsā, regulāri rada iespaidu, ka mēģina aizbēgt no b/d, piemēram :) un kāpnes apvienojumā ar manu vieglo kāpņ-fobiju vispār bija šausmas.
Tev ta sīčiem ir kāpnes kur trenēties. Vari iedomāties kāda man panika pirmajās reizēs kad sīči no plakana landšaft tika pie kāpnēm. Nervi beigti. No bērniem novērst skatu nedrīkst!
vai arī jāmācās shibari :D
paldies par šo ierakstu. man to šobrīd vajadzēja |
|
|
|
Sviesta Ciba |