|
Aprīlis 26., 2013
 | 00:22
Par advancētajiem zīdaiņiem runājot, šodien Stella mājupceļā no garas pastaigas saraudājās, ļoti skaidri vokalizējot "Memme, ej dī!" un "Bļā!"
Un Džonatans, man blakus ejot: "Nu redzi, mammu, es taču tev teicu, ka viņa tā runā."
|
Aprīlis 14., 2013
 | 20:27
Atnāku mājās, Lia izceļ no bērna ratiem minerālūdeni. "Tas ir ņabis?"
"Nē, tas nav ņabis, diemžēl."
Izceļ pusizdzertu ledus tēju. "Nu tad tas ir ņabis?"
"Nē, arī tas nav ņabis."
Tikai tad, kad viņa to pašu apjautājās par āboliem, sapratu, ka ņeaļo, un noskaidroju, ka "ņabis" = iesnaina bērna versija par "ņammis", kas acīmredzot ir jaunā koncepcija par kaut ko garšīgu.
|
Aprīlis 12., 2013
 | 12:06 - par mīlestību
Džonatans: - Teikt, ka tu kādu nemīli, ir ļoti nepieklājīgi.
Es: - Bet reizēm jau vajag. Piemēram, ja kāda meitene domā, ka tu viņu mīli, tad būtu jāpasaka, ka nemīli vis.
Dž: - Bet nekad nedrīkst to uzrakstīt, piemēram, vēstulē. To, ka nemīli, vienmēr jāpasaka pašam.
Es: ...?
Dž: - Jo tad, ja to uzraksta, tad cilvēks pārlasīs vēstuli daudzas reizes, un katru reizi atcerēsies, ka tu viņu nemīli. Bet, ja tu pateiksi, tad ar laiku cilvēks to varbūt aizmirsīs.
[avots esot Lemonija Sniketa Nelaimīgo notikumu sērija]
|
Marts 27., 2013
| 12:19
Sastrīdējāmies ar Džonatanu, pēc tam es atvainojos.
- Piedod, ka es tā izturējos - es vienkārši vēl nebiju ēdusi.
- Nu tad vajadzēja paēst.
- Bet man vispirms bija jāparūpējas par jums, jāmierina Stella, jātaisa Liai frizūra... un tikai tagad es varu paēst.
- Es domāju, ka tev vajadzētu vispirms parūpēties par sevi un tikai tad par bērniem. Jo, ja tu nomirsi, tad nebūs neviena, kas par bērniem parūpēsies, bet, ja nomirs bērni, tad tu varēsi piedzemdēt jaunus.
...
|
Marts 25., 2013
 | 22:30
Sīkā gulētejot aizrunājās par bērniem un viņu dzimumiem.
Džonatans no sava augšējā stāva: "Bet tomēr būtu labāk, ja es varētu pats izvēlēties. Tā, kā Zigfrīds Anna Meierovics."
|
Marts 7., 2013
| 13:57
- Nu, un kādas grāmatas tu gribētu lasīt?
- Tādas, par parastiem cilvēkiem. [Jā, jā, Džonatans apgāž manu tēzi par to, ka nevienam nevar patikt grāmatas par parastiem cilvēkiem. Čūska azotē, ka es jums saku!"]
- Hmmm. Man gan patīk grāmatas par neparastiem cilvēkiem?
- Ja? Piemēram, par tādiem cilvēkiem, kam nav galvas?
|
Februāris 27., 2013
| 11:22
- Mamma, zini? Vaņa mani mīl. Bet tas ir noslēpums. [Vaņa ir Lias bērnudārza kolēģis]
- Nu tad nestāsti nevienam.
- Bet es gribu pastāstīt! Viņš pret mani tik mīļi izturas, it kā mēs būtu pieauguši un precējušies, es pat nevaru izstāstīt, cik ļoti viņš mani mīl. Viņš mani paijā un bučo visur kur - uz mutes, uz vaidziņiem...
- Un tev patīk?
- Jā, man tik ļoti patīk, ka Vaņa mani mīl.
- Nu, tad jau labi. Ja tev kādreiz sāk traucēt, tu viņam pasaki, ka viņš traucē, ja?
- Es nevaru.
- Kāpēc ne?
- Jo Vaņa ir krievs.
|
Februāris 20., 2013
| 18:02
Bērni nesen bija atsākuši internetā gūglēt rupjības, uz ko es šoreiz noreaģēju, viņiem pastāstot, ka tad viņus var internetā atrast sliktie cilvēki.
- Un ko viņi ar mani darīs?
- Nolaupīs un aizvedīs.
- Un tad?
- (Pēc īsa pārdomu brīža) Viņi liks tev ēst kakas un pēc tam to visu nofilmēs un ieliks internetā.
[seko diskusija par to, ko vēl drīkst un nedrīkst darīt, un es atceros vēl vienu svarīgu niansi]
- Un var būt tā, ka sliktais cilvēks tev teiks: "Ja tu pastāstīsi mammai, tad mamma uz tevi dusmosies un sitīs." Bet nevajag viņiem ticēt.
- Bet jau nu viņš saka taisnību?
- Kā - taisnību? "Mamma tevi sitīs un apelsīni ir oranži"? Nu tad tici par tiem apelsīniem, bet par mammu netici.
- (Pēc viegla wtf.) Kāpēc lai viņš man teiktu, ka apelsīni ir oranži?
- Nu kā, lai samulsinātu. Ja viņš teiks "Mamma tevi sitīs un apelsīni ir zili", tad tu uzreiz zināsi, ka viņš ir stulbs.
Neparedzētās sekas (kuras būtu vajadzējis paredzēt): Lia to visu ir atstāstījusi bērnudārza druškai, kas savukārt izmanto šo informāciju, lai terorizētu Džonatanu.
UPD: Es Liai mēģināju diskrēti norādīt, ka varbūt nevajag visu, ko es stāstu, uzreiz atstāstīt bērnudārzā, uz ko viņa man atbildēja: "Es jau nestāstu visu, tikai to, kas ir noteikti jāzina."
|
Februāris 18., 2013
| 22:53
Apsolīju bērniem, ka, ja viņi godīgi izmazgās zobus, es apēdīšu ceptu sienāzi. =/
/bweh.
|
Februāris 14., 2013
| 21:18
Reportēju: triks ar hēlija balonu (t.i. piesiet balonu zīdainim pie ekstremitātes un pēc tam ķiķināt, kamēr bēbs pašizklaidējas) strādā jau no divarpus mēnešu vecuma.
|
| 08:25
Lia ir novedusi Valentīndienu līdz loģiskajam iznākumam "apliecināt mīlestību visiem, kurus mīli", ergo man ir kartiņa no Džonatana, vismaz trīs kartiņas no Lias, un arī bērniem ir kartiņas no manis (Lia izteica nepārprotamu mājienu, ka vajag). Džonatans savukārt ir uzrakstījis Valentīndienas apsveikumus meitenēm, "par kurām es zinu, ka viņas ļoti priecāsies", t.i., trim sīkaļām no bērnudārza. Kopš pusaudža gadiem (nu, tad, kad tā valentīndiena šeit vispār iesākās) man ir šķitis, ka tie svētki ir kautkādi samocīti un sirdiplosoši, bet tagad man izskatās, ka līdz pubertātes sasniegšanai ar Valentīndienu viss ir kārtībā, tikai pēc tam cilvēki sapišas meistarībā un vissirslikti.
|
Februāris 7., 2013
Janvāris 27., 2013
Janvāris 26., 2013
| 13:33
Džonatanam III sporta klase lēcienos uz batuta :)
|
Janvāris 21., 2013
| 11:39
Un vēl es vakar nenoturējos, salūzu. Stella skatās uz mani, smaida, un es viņai pretī - UĶIPUĶI!!!
Attaisnojumam varu minēt tikai to, ka viņai ir bedrītes lūpu kaktiņos.
|
| 07:50
Sapnī redzēju, ka ir puspamesta māja, kuras tukšajā pirmajā stāvā reizēm pēc skolas uzturas džonatans
Abi ar T. izmantojām kaut kādas viltīgās metodes, lai pierunātu saimnieci mūs ielaist, viņa starp visu citu saka, jā, džonatans pie mums laiku pa laikam nāk un es ļauju viņam strādāt, nē, es nezinu, kas viņš ir un ko tur dara
Izrādījās, ka viņš pirmajā stāvā apraksta sienu ar kaut kādiem tekstiem, un vēl saimniecei bija groziņš ar "artefaktiem", ko viņš bija aprakstījis/apstrādājis, sākot ar konfekšu papīrīšiem un beidzot ar smaga koka bļodiņu
Neko daudz, protams, nesapratām, bet nu tik daudz sapratām, ka viņš tur komunicē ar kautkādiem citplanētiešiem vai taml.
Un tā mana sajūta iz sērijas "nu ja, to jau no viņa varēja sagaidīt" :)
|
Decembris 26., 2012
| 01:55
Sīkie audzināšanas brīnumdarbi, nu, kad pēc drāmas un kašķiem un bēdām pēkšņi izdodas pateikt kaut ko par kripatiņu jēdzīgu un ķipars no savas ķipariskās domāšanas pēkšņi pāriet kaut kādā citā self-awareness līmenī.
( gari, bērnkopība )
|
Novembris 28., 2012
| 23:21
Bet vispār no mazu zīdaiņu izdotajām skaņām foršākās ir tad, kad tas radījums kautko knosās pirms pamošanās un izklausās pēc tāda sapukojušamies eža, un vēl tad, kad radījums ir lielāks un vairāk grib ēst, un kad barojot reāli var dzirdēt, kā piens klunkšķ pa kaklu lejā.
|
Novembris 25., 2012
Novembris 22., 2012
| 16:45
Es vispār maz rakstu par lielo bērnu, droši vien tāpēc, ka pēc nelaimīgās "āāā mans bērns ir ūbermensch!" fāzes, par kuru es vēl joprojām kaunos, negribas lielīties
Bet nu viņš ir tāds bērns, kam no rīta var apsēsties blakus un pajautāt, vai viņš vēlas iet uz skolu (viņam ir tipa kaut kāds zarazas starpstāvoklis), un viņš pavērs vienu aci, padomās un teiks, ka šodien aizies gan,
un vēl viņš ir tāds bērns, kas paņems matemātikas olimpiādes uzdevumus, 80 minūšu darbu izdarīs 30 minūtēs, un pēc tam, kad es nāku palūrēt, kā četros uzdevumos gadījušās kļūdas, atbildēs, ka visu rēķinājis galvā un pierakstu nav.
|
|
|
|