| |
[Nov. 22nd, 2010|08:52 pm] |
kas man drausmīgi nepatīk LV, ir tas, ka ļaudis uzrada kādu savu, iespējams pat labu, produktu a par to ārpus paša ģimenes un draugu loka neviens neko nezina un visdrīzākais arī nekad neuzzinās. Piemēram, klasisks piemērs ir ar visiem tiem albumiem vai infō diskiem, kurus izdot kultūras darbinieki un kultūras nstitūcijas un kas ir iegādājami vai nu attiecīgajā institūcijā pie personas X, vai labākā gadījumā - kkur kkādā grāmatnīcā kkādā plauktiņā, iebāztā pašā stūrī. Te piemērus varētu saukt desmitiem (vēl īpašākos gadījumos nez kāpēc par iespiežamu, drukājamu vai kā citādi statiski saglabājamu tiek pataisīta informācija, kurai principā būtu jābūt atvērtai un pieejamai rediģēšanai, papildināšanai etc_piem., LV mākslas vēsture internetā vai LV filozofijas vēsture personālijās vai kkā tml). daudzus gadus atpakaļ šitā uzdūros daiļajiem LV plakātu vēstures diskiem (jā, jā, jūgends inklūdid) kkādā fakin sīkiespieddarbu lasītavā vai tagad (apmeklējot bēres un ieraugot sēru mielasta mājas 'lasītavas stūrītī') - Latvijas industriālā mantojuma fonda izdotu veslosipēdu vēsturi LV. un jūs pat iedomāties nevarat, kādus jēdzīgus brīnumus slēpj sevī dažādu nozaru muzeju lasītavas, jo attiecīgie muzeji un inst. ir izdevuši kādu savu štata pētījumu, piem, 80 eksemplāros pat ISBN nepapūloties sadabūt. uztaisa par 'jubilejas', sadāvina radiem ziemassvētkos un viss. pārējie, bļe, var dzīvot no Rakas mācību grāmatām...
tb., es uzskatu, ka pirmkārt, vēsturiska satura infō būtu jābūt publiskotai vispieejamākajos veidos (tip., lai štata pētnieks kā daļu no saviem tiešajiem pienākumiem, piem., pieskata viki šķirkļus:), ja info tiek publiskota kkādā stacionārā nesējā, par kuru kāds kādam ir iešķiebis projekta naudu, tad šis nesējs ir jāpadara pēc iespējas pieejamāks; it īpaši, ja runa ir par LV infō. nevis uz jautājumu "a kur šito var dabūt", seko smiekliņš un atbilde "pagaidām tikai pie manis"... |
|
|
| Comments: |
Pie vainas ir folklora ar teicienu: Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Rezultātā latvietis tikai noņurd "ko nu es, es jau neko" un par saviem sasniegumiem nevienam nestāsta, lai citi latvieši viņu neuzskatītu par tukšu lielībnieku.
Ne vienmēr. Kad mēs ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) omaars ķērāmies pie plakātu atdzīvināšanas, pēc 20 gadu pamiruma sākot vākt kopā kādus nebūt zīmētājus, organizēt izstādes, tad vienīgā reize, kad mediji noreaģēja uz piesūtīto info un publicēja - vo izstāde -, bija reize, kad PR taisīja par mazu un godīgu samaksu profesionāļu aģentūra. Visas citas reizes varēja sūtīt uz Letu un pa tiešo medijiem preses relīzes, rezultāts bija nekāds, ja vien nenoķēru aiz apkkles kādu pazīstamu žurnālistu un nepierunāju par pudeli viskija ielikt ziņu, ka vo izstāde, plakātus vai zinies, reanimējuši. Tas arī bij viens no iemesliem, kāpēc metu pie malas to būšanu (otrs iemesls ir talanta trūkums).
Par taupīšanu uz ISDN, UDK un obligātajiem eksemplāriem bibliotēkai vajadzētu piespriest sodu
un pats smieklīgākais ir tas, ka šie iekšējie izdevumi īstenībā publikai būtu piemēroti visvairāk, jo tajos pētnieki kkā ir relaksējušies un nespiež to marmōra sūdu mūžībai no sevis ārā, līdz ar ko ir feini un aizraujoši lasīt; aš kā romānus var cirst cauri sūrāko nozares literatūru..
nu, ja tas ir tāds izdevums, kas kvalificējas ISBNam vai līdzīgam, tad viņš par 99% kvalificējas arī kā Obligātā eksemplāra likuma subjekts un cik tur tās kopijas jādod Nac.biblenei. Bet nedod maitas. Klajš piemērs likumam, kuru nespēj enforcēt.
Ne drukas kvalitātē, bet čupiņa plakātu bildīšu, ko savulaik Umblija bija saskanējusi priekš "spoguļiem", man te mētājas. Varu iemest.
P.S.
Aber KKF manu vārdnīcu atkal atzina par nevienam nevajadzīgu projektu, tā kā nekas cits neatliek, kā lepni sēdēt malā, komunicējot tikai ar draugiem un radiem. :]
Vsjo! Tev beidzot jābliež augšā kāds žurčiks vai katalogs. | |
