un pats smieklīgākais ir tas, ka šie iekšējie izdevumi īstenībā publikai būtu piemēroti visvairāk, jo tajos pētnieki kkā ir relaksējušies un nespiež to marmōra sūdu mūžībai no sevis ārā, līdz ar ko ir feini un aizraujoši lasīt; aš kā romānus var cirst cauri sūrāko nozares literatūru..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja tas ir tāds izdevums, kas kvalificējas ISBNam vai līdzīgam, tad viņš par 99% kvalificējas arī kā Obligātā eksemplāra likuma subjekts un cik tur tās kopijas jādod Nac.biblenei. Bet nedod maitas. Klajš piemērs likumam, kuru nespēj enforcēt.

(Reply to this) (Parent)