|
Nov. 22nd, 2010|08:52 pm |
kas man drausmīgi nepatīk LV, ir tas, ka ļaudis uzrada kādu savu, iespējams pat labu, produktu a par to ārpus paša ģimenes un draugu loka neviens neko nezina un visdrīzākais arī nekad neuzzinās. Piemēram, klasisks piemērs ir ar visiem tiem albumiem vai infō diskiem, kurus izdot kultūras darbinieki un kultūras nstitūcijas un kas ir iegādājami vai nu attiecīgajā institūcijā pie personas X, vai labākā gadījumā - kkur kkādā grāmatnīcā kkādā plauktiņā, iebāztā pašā stūrī. Te piemērus varētu saukt desmitiem (vēl īpašākos gadījumos nez kāpēc par iespiežamu, drukājamu vai kā citādi statiski saglabājamu tiek pataisīta informācija, kurai principā būtu jābūt atvērtai un pieejamai rediģēšanai, papildināšanai etc_piem., LV mākslas vēsture internetā vai LV filozofijas vēsture personālijās vai kkā tml). daudzus gadus atpakaļ šitā uzdūros daiļajiem LV plakātu vēstures diskiem (jā, jā, jūgends inklūdid) kkādā fakin sīkiespieddarbu lasītavā vai tagad (apmeklējot bēres un ieraugot sēru mielasta mājas 'lasītavas stūrītī') - Latvijas industriālā mantojuma fonda izdotu veslosipēdu vēsturi LV. un jūs pat iedomāties nevarat, kādus jēdzīgus brīnumus slēpj sevī dažādu nozaru muzeju lasītavas, jo attiecīgie muzeji un inst. ir izdevuši kādu savu štata pētījumu, piem, 80 eksemplāros pat ISBN nepapūloties sadabūt. uztaisa par 'jubilejas', sadāvina radiem ziemassvētkos un viss. pārējie, bļe, var dzīvot no Rakas mācību grāmatām...
tb., es uzskatu, ka pirmkārt, vēsturiska satura infō būtu jābūt publiskotai vispieejamākajos veidos (tip., lai štata pētnieks kā daļu no saviem tiešajiem pienākumiem, piem., pieskata viki šķirkļus:), ja info tiek publiskota kkādā stacionārā nesējā, par kuru kāds kādam ir iešķiebis projekta naudu, tad šis nesējs ir jāpadara pēc iespējas pieejamāks; it īpaši, ja runa ir par LV infō. nevis uz jautājumu "a kur šito var dabūt", seko smiekliņš un atbilde "pagaidām tikai pie manis"... |
|