Viena uzkrītoša pazīme idiokrātijas tuvībai - katastrofāls kritums interneta lapu kvalitātē kā no formas tās satura viedokļa. Teksti ar milzīgiem burtiem, kur ekrānā ietilps labi, ja viena rindkopa un, lai lasītu tālāk, jāklikšķina milzīga poga tā, ka pat tekstu, kas ir apjomā mazs un būtu izlasāms minūtes laikā, sanāk mocīt ilgāk dēļ nemitīgās klikšķināšanas un skrullēšanas. Turpat blakus milzīgas bezjēdzīgas bildes gan tekstā gan, lai reklamētu pārējo saita saturu. Pārskatāmība un ātrums salīdzinājumā ar html laikiem pilnīgs amatierisms.

Tas pats ar saturu. Tāda sajūta, ka lielāko daļu raksta tīneidžeri vai somāļi. Pārsvarā neinformatīvi, pilns ar captain obvious tuftu, lietas tiek skaidrotas tā itkā lasītāji būtu bērni un viņiem visu jāsagremo un vēl mutīti jāaiztaisa. Bieži rodas ispaids, ka viens un tas pats kontents, tikai ar minōrām izmaiņām, ir kopīpeistots pa 10-15 dažādiem no-name saitiem (tas droši vien tā arī ir, kas arī ir tupizna). Pēdējā laikā pie sērča nereti lieku klāt "forum", jo parasti cilvēki internetos tās pašas lietas izklāsta kompetentāk un bez vajadzības skatīt nez kādu bloated lapeli, kas izskatās pēc interaktīvas bilžu grāmatas bērnudārzniekiem. Runa pamatā par tehnisku informāciju, preču recenzijām, 'solūšeniem' utml.