Mana dvēsele ir kā prahadnoi dvor. Pilns ar cilvēkiem, kas ienāk, pagrozās, uzpīpē, atsveicinās un atkal aiziet pa darīšanām. Nesaprotu kāpēc laižu viņus iekšā, bet nenocietinos meža būdā zem resnas egles, kur man arī vieta.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: