Torentos gribu iet es,bet ko meklēt, jel?
Redzkā, esvēhā šodien trauksmaini ziņoja, Pits esot nokritis no moča, bet neko, mazliet iztrūcies, bet vesels, mocis gan čupā, vaimanuvai, kādas šausmīgas šausmas gan pasaulē nenotiek, tiešām.
Bij, vot, tāda filma čehu un slovāku kopražojums, lapiņu, kur pierakstīju nosaukumu jau protams,palaiduse vējā, kur visas citas lapiņas, arī ar visko svarīgu pierakststītu palaistas, tātad filma, deviņdesmito gadu tāda, netīšām uztrāpīju reiz uz ltv.

Tadlūk, tai filmā bij tā, ka bij tāds vietējais sādžas žūpa, kas nabaga sirmajai  māmuļai vienmēr teicās ar moci braucot darba meklēt, bet tā vietā allažiņ brauca uz krogu pieļurbāties. Tad viņš no tā kroga mājup atbraucis, viss tāds burās un militāru gaitu, vienmēr taisījā viskādus pigourus, par piemēru, viss tāds nestabils bet laipns pēc vaiga, atnesa mammai ar banti nosietu dāvanu kasti, šī sajūsmā glauda šī vaigu un tin to paku vaļā, a tai pakā- vēlviena paka, nu šī tīsta un tīsta, vārdsakot - vienā kastē -otra kaste, otrā kastē- trešā kaste, līdz ta nu beidzot attin līdz tai pēdīgai, visa tāda gaidībās ta nu beidzot tin vaļā, a tur, hohõ- pakaramais!

Bet,nuja, uz ko tas viss, šis zēns jēma arī nelāgu galu, nav ko arī, galugalā, metru garas sieviņas šitā āzēt, vārdsakot, kad šis pēdīgo reizi brauca ar to savu mopēdu, no tiem itkā darba meklējumiem, ta mēdza viņš pārvilkt žaketi otrādīgi,sak, lai vējš nepūš pogcaurumā, tad, raugi, tai reizē, viņam sanāca šitādīgā pat veidā, ar to otrādīgi uzvilkto žaketi, no krogusa braucot, liegi iestūrēt grāvī un aizmigt, bet, katavu nelaimi, ka garām brauca policaji, atraduši, tātat, grāvī guļošu pilsoni un secinājuši, ka šim, nabagam, galva otrādīgi, viņi, tātad, gādīgi ņēma un apgrieza to, kā viņi domāja, pareizajā stāvoklī. Un beigas šim bij, tā gan! Vot, tāda, lūk, fabula.

Un tagad, ja nu pēkšņi gaisma uzaust, ku labi būtu, ka pateiktu man šitās filmas nosaukumu.