Forši, ka šodien ir piektā diena un tikai tagad atskan satraukts kolēgas zvans, sak, paklau, fjokla vai tad tu darbā vairs neplāno ierasties, uz ko atbildu, ka tuvākā laikā visnotaļ nē. Vārdsakot, tāpēc tā atvaļinājuma nauda arī sastādīja apaļu nulli, ka mans iesniegums tā aŗī novīzēts un appastalots, grāmatvedību acīs neredzējis, rātni atgūlies priekšniekam uz galda, dus sev. Tā, vot viņi mani mīl, krepko, uņ satraucas tikai pēc nedēļas bezvēsts.
Patlaban esmu pelrušķe un beŗžu sodrējainus katlus, skaidŗa mana māsa un propers-brāls. Ož pēc valsts iestādes havajas