Blaumaņiela noteikti ir visriebīgākā iela rīgā, tāda pati kā jomasiela jūrmalē. Kaukāda plastmasas zobu, zelta špiļku, rudu šinjõnu un koka krāniņu parāde visas dienas garumā. Tā viņi tur maršē augām dienām starp tiem diviem restaurantiem un dõbelkoffē, visu uz āru izriezuši un kasnukuram izkarams izkāruši. Un kurnu vēl tie visi uzvalkotie plikpauri, kas mašīnās sasēduši klukn pa ietves malām, eitasazin kādu matriksa pavērsienu gaidīdami un blisinādami savas izvalbītās ačeles. Un pat tad, kad tu, bezzobains, bass, plikpaurīgs punduris bez krāniņa, būdams esi beidzot svētlaimīgi iespurdzis vārturūmē, arī tad kāds, iepriekšminētiem aksesuāriem apkāries, laimīKs un izriezies, nāks pretim un nopētīs tevi ar kritisku Izraēlas klīnikā iegūtu stikla aci.