Prakukukula
Beidzot es to dzeguzi novaktēju ar naudu kabatā, ato zin citās dienās nekā- vai nu man pliks atejštopējamais ŗokā vai segu dauzāmais vai pilla kabata benčiku. Un tai pirmā reizē šī vispār, tanī ar atejštopi, prakukukula knapi četras ŗeizes un aizrijās laikam, saprata, ka nav vērts. Amanpofig, tu olu parazīte, toties man meža balodis pillu ausi piedūdoj un ta man kāŗeizi bi klāt viskovaig. Vot. A pie manis tagad, mežiņā uz sūnucelma, saule riet pa taisno ezerā un kaimiņš laivu naglo. Kaut ŗītu nebūtu jābrauc, akjel.