Rezumēju šīs nedēļas laikā veikto pētījumu.
1) Labākie sausiņi ir Vidzemes maiznīcas (vai maiznieka? Jupis viņu zin!) kliju sausiņi ar rozīnēm. Pērkot jāpievērš uzmanība, lai būtu kārtīgi apgrauzdēti un gana tumši pēc krāsas.
2) Savukārt labākais kefīrs ir Limbažu pienam. Nav slikts arī Rasas, taču tas ir dārgāks. No otras puses, ar korķīti aizskrūvējamā paka ir  ļoti labs navarots, lai nejauši nepielietu klaviatūru.  Tātad, Rasa trešajā vietā aiz Old Farmer.  taas gan ir nācis no Igaunijas, taču kopš Krištopāns ar visu savu Izvēlies Latvijas preci devies labākos medību laukos, t.b. dzenas pakaļ bumbiņām Floridas sūnās un ķērpjos, Lāčplēša alu brūvē Lietuvā, bet Spilvas gurķīšus marinē Turcijā, nacionālisms vairs nav modē arī tad, kad jālūko, ko bāzt vēderā. Starp citu, pēdējais arī ir pats lētākais, kas atstāj iespaidu uz ātrumu, kādā tas izgaist no veikalu plauktiem. Par vissliktāko jāatzīst Rīgas Piensaimnieka Mājas kefīru. Pērc kad un kur gribi, vienmēr tas garšo rūgten, it kā būtu jau ieskābis.
3)Visbeidzot, par vietām, kur to visu dabūt. Lētākais veikals ir Super Neto. Taču tas arī ir vienīgais pluss. Pārējie ir vieni vienīgi mīnusi, kurus neuzskaitīšu personīgā slinkuma dēļ. Rimi varētu būt optimālais kompromiss, lai arī diez vai kādā tas spēj modināt kādu īpašu mīlestību. Stokmanis - šad un tad šo un to var atrast arī par saprātīgām cenām. Vienīgi jāpamanās tur nenokļūt laikā, kad izbadējušies pilsoņi piepērk pilnus savu džipu bagāžniekus un piekabes vēlīnām vakariņām, jo tad var nākties nodirnēt rindā nejēdzīgi ilgi, avīzes un žurnāli arī viņiem nav pieejami pārtikas nodaļā, kas izslēdz saturīgu laika pavadīšanu, gaidot pie kases, noslēgumā atstājot lasāmvielu iekšpusē. Maxima ir viens vienīgs pārpratums. Šķiet, ka pat uz pāris dienām ieklīdušie seksa un alus tūristi ir atklājuši, ka tai jāiet ar līkumu, jo dzeramais un zacene citur būs lētāk un neapdraudēs veselību.