|
[May. 14th, 2016|10:57 pm] |
Pirmo reizi mūžā biju uz Valmieras teātri Valmierā. Patika ēka ar savu viegli padomisko labi, pierunājāt, postpadomisko estētiku; nodeldētie īsta koka sliekšņi pa ceļam uz mansardu sajūsmināja.
Izrāde "Celtnieks Sūlness"; labi, ka uz ielūgumiem, jo, ja par biļetēm būtu maksājis, būtu bik apvainojies. Špikojot izteiksmes stilu no te-ksksks-tiem, izrādi raksturo tās spilgtie tēli: Egomaniakālais Mistiķis Sūlness, Dzīvais Mironis Alīne, Nezinu-ko-īsti-gribu Amfetamīniste Hilde, Aizmirsu-kā-tēlot-teātri Doktors Herdāls, Es-te-uz-īsu-brīdi-uzvalkā-kā-tapetes Knuts, Ko-es-te-vispār-daru-biksēs-un-vestē-par-lielu Ragnars un Naivā Cietēja Zaļā Laumiņa Kaja. Laikam Zojkina kvarķīra bija uzlikusi bik pārāk augstas ekspektācijas. |
|
|
Comments: |
| From: | heda |
Date: | May 14th, 2016 - 11:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Vai tiešām tik traki? Bet Zojas dzīvoklis tiešām ļoti augstu latiņu uzlika, pēc pirmās skatīšanās pārlasīju lugu un nevarēju saprast, kā no tik vienkārša teksta visu to krāšņo un nežēlīgo buķeti varēja izveidot?
Varbūt es esmu bik īgnāks nekā parasti lietainās dienas dēļ, taču tiešām ir viduvēji.
Kur tu padomju laika estētiku tur redzi, vot vecajā teātrī gan bija (padomju laikā celtajā, ne pavisam vecajā).
Nu zin, padomiskās estētikas arī bija dažādas, piemēram, salīdzini Kongresu namu ar VEF Kultūras pili :P
Tā nav padomiskā estētika, bet 90to. Padomisko estētiku Valmierā var kinoteātrī un kultūras namā paskatīties.
Deviņdesmistajos jau vēl bija viegli padomiska elpa :) Bet varbūt, jā.
| From: | _re_ |
Date: | May 16th, 2016 - 10:57 am |
---|
| | | (Link) |
|
lai arī jauno ēku pabeidza 90.o vidū, tās projekts tika izstrādāts 80.os, autors Modris Ģelzis. tā ka zināmā mērā var teikt padomju stilistika, bet arh. terminos runājot tas ir postmodernisms, ne tajā šausmīgākajā izpausmē. :) ja Tu kāpi augšā uz mazo mēģinājuma zāli, tā teātra daļa - sarkano ķieģeļu apjoms gan ir īsts padomju produkts, celts kādos 70.os, precīzi nepateikšu. bet šīs konkrētās daļas interjers vispār nekādu iespaidu neatstāja, cik atceros. | |