Saldus, Lielā iela ~3,5
Jan. 9th, 2013 | 09:52
Skan: Beyond Sensory Experience - Funerals
Mēģinot atcerēties visus objektus, kuros no laika gala esmu apzināti bradājis vai veicis bradāšanai līdzīgas darbības, atminējos teju duci!
Par bradāšanas sākumu var uzskatīt dažādas darbības. Piem., a) ieiešana kādā celtnē un pilna tās apskate (stāvu pa stāvam), vai arī b) pirmā lukturīša iegāde, lai izpētītu kādu pamestu vietu. Ja A variants liecina par kaut kādu interesi, tad B jau ir kas specifiskāks un vedina domāt par padziļinātu interesi.
Lūk.
Saldū Lielajā ielā bija dīvaina būve. Tās iekšienē, ja pareizi atceros ~20(!) gadus vecus notikumus, veda slīpa, pusaizbērta eja, kas varētu būt lietojama īstenībā arī kā rampa. Kad mēs ar brāli, divi cilvēkbērni būdami, mērojām šo slīpo plakni lejup, dienasgaisma progresīvi ar katru soli izzuda. Ieejot iekšā, acīm pavērās akmens mūris un velvēti griesti ar balstiem, kas turēja jumtu. Pēc skata - izteiksmīgi kolosāli pēc pagraba smaržojošs ~200 kvadrātmetru plašums. Pirmajā apmeklējumā gan ilgi neizdevās palikt - sākām jokoties ar spoku stāstiem. Un, kā jau tas mēdz notikt šādos apstākļos, joki pārvēršas bailēs. Mukām prom.
Man bija āķis lūpā - vieta šķita kā no cita laika. Ar pavisam citu tā ritējumu. Tai bija sava balss, kas vilināja atkārtot apmeklējumu. Un tai bija ne tikai balss - arī smarža un īstu akmeņu mūri ar ķieģeļu velvēm! Iespējams, ka šī bija pirmā reize, kad redzēju tādu celtniecības risinājumu un tas man šķita grandiozs esam, bet es pats - maziņš šī spēka priekšā.
( Trespass here, it's silly fun! )
Par bradāšanas sākumu var uzskatīt dažādas darbības. Piem., a) ieiešana kādā celtnē un pilna tās apskate (stāvu pa stāvam), vai arī b) pirmā lukturīša iegāde, lai izpētītu kādu pamestu vietu. Ja A variants liecina par kaut kādu interesi, tad B jau ir kas specifiskāks un vedina domāt par padziļinātu interesi.
Lūk.
Saldū Lielajā ielā bija dīvaina būve. Tās iekšienē, ja pareizi atceros ~20(!) gadus vecus notikumus, veda slīpa, pusaizbērta eja, kas varētu būt lietojama īstenībā arī kā rampa. Kad mēs ar brāli, divi cilvēkbērni būdami, mērojām šo slīpo plakni lejup, dienasgaisma progresīvi ar katru soli izzuda. Ieejot iekšā, acīm pavērās akmens mūris un velvēti griesti ar balstiem, kas turēja jumtu. Pēc skata - izteiksmīgi kolosāli pēc pagraba smaržojošs ~200 kvadrātmetru plašums. Pirmajā apmeklējumā gan ilgi neizdevās palikt - sākām jokoties ar spoku stāstiem. Un, kā jau tas mēdz notikt šādos apstākļos, joki pārvēršas bailēs. Mukām prom.
Man bija āķis lūpā - vieta šķita kā no cita laika. Ar pavisam citu tā ritējumu. Tai bija sava balss, kas vilināja atkārtot apmeklējumu. Un tai bija ne tikai balss - arī smarža un īstu akmeņu mūri ar ķieģeļu velvēm! Iespējams, ka šī bija pirmā reize, kad redzēju tādu celtniecības risinājumu un tas man šķita grandiozs esam, bet es pats - maziņš šī spēka priekšā.
( Trespass here, it's silly fun! )
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
Ostas industrial
Jan. 6th, 2013 | 09:22
Skan: Mechina - Aporium
Īres tūrisms: pārvākšanās uz jaunu dzīvesvietu/rajonu sniedz to lielisko iespēju iepazīt vēl kripatiņu Latvijas pamestās, ceļamās un jau eksistējošās pilsētvides. Pamatā ir divi iepazīšanas varianti:
1) fiziska apskate;
2) Google Street View + Bing Maps Bird’s eye.
Priekšroka, protams, pirmajam variantam. Taču vispirms ir derīgi izraut ērglim to aci un pārsviest pāri rajonam, ievācot datus par aptuveniem iešanas virzieniem, vadoties pēc izdauzītajiem logiem un citām liecībām. Tad nu, lūk, noskatīju dažus objektus un devos ceļā. Vienu objektu iešu ar priekšniecību runāt rīt (ja nesekmīgi - vienmēr ir vecais, labais trespasings), otru izdevās „bez” starpgadījumiem apostīt, trešais ir muitas zonā vai blakus tai - katrā gadījumā īsti neģeld.
Objekts, kuru izdevās
Patīkams putna lidojuma skats. Šur - tur trūkst jumta, šur-tur trūkst ne tikai jumts, bet arī grīdas, tāpēc skats ir tāds pats, kā no augšas ielūkoties kartona kastītē, kurai izgriezti logi un durtiņas! Ieradāmies tur divatā, bet lielāko daļu apskatīju vienatnē. Arhitektūra vietām atgādināja Slokas papīrfabrikas veco arhitektūru ar Vārpas fragmentiem. Tā nu tur klusītiņām vandos un ne tik klusiņām patīru kādas kritušas spoles apkārtni, lai bildē nebūtu jaušams pārlieks haoss. Periodiski skan ritmiski trokšņi - tālumā garšīgi strādā mazapgriezienu dīzeļmotors un laiku pa laikam fonētisko atmosfēru papildina vilcienu sliežu dziesma. Šur-tur pil ūdens. Bet kaut kas tomēr nav ar ambienci kārtībā - ir kāda ritmiska skaņa, kas neizklausās distances kropļota - kaut kur tepat kāds kaut ko mērķtiecīgi kaļ. Iedomājos, ka varētu būt kāds kreisā labuma meklētājs, kas ievāc kritušo ķieģeļu ražu, atbrīvojot tos no pielipušās saistvielas.
Te nu man jāpiezīmē viena mana īpašība: kad bradāju, man iestājās kaut kāds pohujistisks nihil stāvoklis pret objektos notiekošo jebkāda veida darbību - lai tā būtu legāli saimnieciskā, vai kādas bandas darbs pie ķieģeļu nelegālas iešņaukšanas nāsī. Šādos gadījumos racionālā (iz pašsaglabāšanās viedokļa) pieeja būtu pārtraukt savas darbības un meklēt tuvāko izeju. Bet nē. Man ne. Nezinu, vai tas uz labu vai kā? Taču, tā kā objektā ir uzradies riska faktors, izslēdzu Lustmord un turpinu bradāt klusumā, klausoties metāla un keramikas šķindās.( OSTa )
1) fiziska apskate;
2) Google Street View + Bing Maps Bird’s eye.
Priekšroka, protams, pirmajam variantam. Taču vispirms ir derīgi izraut ērglim to aci un pārsviest pāri rajonam, ievācot datus par aptuveniem iešanas virzieniem, vadoties pēc izdauzītajiem logiem un citām liecībām. Tad nu, lūk, noskatīju dažus objektus un devos ceļā. Vienu objektu iešu ar priekšniecību runāt rīt (ja nesekmīgi - vienmēr ir vecais, labais trespasings), otru izdevās „bez” starpgadījumiem apostīt, trešais ir muitas zonā vai blakus tai - katrā gadījumā īsti neģeld.
Objekts, kuru izdevās
Patīkams putna lidojuma skats. Šur - tur trūkst jumta, šur-tur trūkst ne tikai jumts, bet arī grīdas, tāpēc skats ir tāds pats, kā no augšas ielūkoties kartona kastītē, kurai izgriezti logi un durtiņas! Ieradāmies tur divatā, bet lielāko daļu apskatīju vienatnē. Arhitektūra vietām atgādināja Slokas papīrfabrikas veco arhitektūru ar Vārpas fragmentiem. Tā nu tur klusītiņām vandos un ne tik klusiņām patīru kādas kritušas spoles apkārtni, lai bildē nebūtu jaušams pārlieks haoss. Periodiski skan ritmiski trokšņi - tālumā garšīgi strādā mazapgriezienu dīzeļmotors un laiku pa laikam fonētisko atmosfēru papildina vilcienu sliežu dziesma. Šur-tur pil ūdens. Bet kaut kas tomēr nav ar ambienci kārtībā - ir kāda ritmiska skaņa, kas neizklausās distances kropļota - kaut kur tepat kāds kaut ko mērķtiecīgi kaļ. Iedomājos, ka varētu būt kāds kreisā labuma meklētājs, kas ievāc kritušo ķieģeļu ražu, atbrīvojot tos no pielipušās saistvielas.
Te nu man jāpiezīmē viena mana īpašība: kad bradāju, man iestājās kaut kāds pohujistisks nihil stāvoklis pret objektos notiekošo jebkāda veida darbību - lai tā būtu legāli saimnieciskā, vai kādas bandas darbs pie ķieģeļu nelegālas iešņaukšanas nāsī. Šādos gadījumos racionālā (iz pašsaglabāšanās viedokļa) pieeja būtu pārtraukt savas darbības un meklēt tuvāko izeju. Bet nē. Man ne. Nezinu, vai tas uz labu vai kā? Taču, tā kā objektā ir uzradies riska faktors, izslēdzu Lustmord un turpinu bradāt klusumā, klausoties metāla un keramikas šķindās.( OSTa )
Pilns rublis | Komentēt (3) | Add to Memories
Tējnīca Illuseum, Miera 19
Jan. 3rd, 2013 | 08:29
Interesanta tējnīca, kurā ieviesojāmies pirmo reizi Staro Rīga (vai Baltās nakts?) 2010(?) ietvaros, kad tur bija degustācija. Interjerā protams, ka dominē hinduisms (žāv)
Vakar, pastaigā no Centrālās stacijas, mani tur ievilka vārdadienas ietvaros. Soli pa solim nonācām ne tikai pie āsoma ūlon baudīšanas, bet arī pie dažu tēju iegādes. Cienājāmies ar ūlonu, kuram aizmirsu nosaukumu. Stāstu gan atceros - dzēra reiz ceremonijās, lai sazinātos ar dēmoniem jeb ēteriskām būtnēm : )
Piena ūlons vispār kā no citas - labākas planētas. Un atradu te arī Lapsang souchong, kuru pašlaik baudu. Mmmmm, kūpinātā tēja. 1,40 (ja nemaldos) par 25g tējas. Nav tik nikna kā eBay pirktā, taču maksā lētāk gan. Un tas labi, ka mierīgāka - vairāk nianšu var izgaršot. Lūk, vieta kur turpmāk iegādāties tējas!
Tikai nu, nerubīju, nafig interjers uzreiz jāveido stipri reliģisks. Subjektīvi man tas šķiet a) nevajadzīgi, b) popsīgi (ā, ja tēja, tad davai hindu, shiwas un whatnot), c) mazinteresanti. bet nu, tas tikai es. Vismaz tagad tējains es ^^
Vakar, pastaigā no Centrālās stacijas, mani tur ievilka vārdadienas ietvaros. Soli pa solim nonācām ne tikai pie āsoma ūlon baudīšanas, bet arī pie dažu tēju iegādes. Cienājāmies ar ūlonu, kuram aizmirsu nosaukumu. Stāstu gan atceros - dzēra reiz ceremonijās, lai sazinātos ar dēmoniem jeb ēteriskām būtnēm : )
Piena ūlons vispār kā no citas - labākas planētas. Un atradu te arī Lapsang souchong, kuru pašlaik baudu. Mmmmm, kūpinātā tēja. 1,40 (ja nemaldos) par 25g tējas. Nav tik nikna kā eBay pirktā, taču maksā lētāk gan. Un tas labi, ka mierīgāka - vairāk nianšu var izgaršot. Lūk, vieta kur turpmāk iegādāties tējas!
Tikai nu, nerubīju, nafig interjers uzreiz jāveido stipri reliģisks. Subjektīvi man tas šķiet a) nevajadzīgi, b) popsīgi (ā, ja tēja, tad davai hindu, shiwas un whatnot), c) mazinteresanti. bet nu, tas tikai es. Vismaz tagad tējains es ^^
Pilns rublis | Komentēt (3) | Add to Memories
Diapozitīvi un nauda
Jan. 2nd, 2013 | 10:11
Skan: Choronzon - Ritual (Michelle Remembers)
- Pazuda no BFS plauktiem Agfa CT Precisa 100. Maksāja 3Ls;
- Fujichrome Provia 100F tagad ir vienīgā LV fotoveikalos (cik zinu) pieejamā 35mm diafilma. Cena: 7Ls;
- Attīstīšana 3.50;
- Matemātika saka: uz vienu kadru tagad iztērēsies ~30 santīmi :o Divi kadri jau ir dzerams alus. 3 kadri - labs alus (rēķināt alū ir efektīvi - jūt cenas smagumu)!
Bet nu, turpināšu pirkt pēc iespējas, turpināšu fočēt un taisīt diapozitīvu vakarus. Jo tas ir izcili forši - tāpēc.
- Fujichrome Provia 100F tagad ir vienīgā LV fotoveikalos (cik zinu) pieejamā 35mm diafilma. Cena: 7Ls;
- Attīstīšana 3.50;
- Matemātika saka: uz vienu kadru tagad iztērēsies ~30 santīmi :o Divi kadri jau ir dzerams alus. 3 kadri - labs alus (rēķināt alū ir efektīvi - jūt cenas smagumu)!
Bet nu, turpināšu pirkt pēc iespējas, turpināšu fočēt un taisīt diapozitīvu vakarus. Jo tas ir izcili forši - tāpēc.
Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories
Choronzon – Invocation
Jan. 2nd, 2013 | 09:13
Ha, sen nekas par mūziku nav pļurkstēts. Nu, i tagad nepļurkstēšu. Vienkārši iefļukināšu pēdējo 2 nedēļu atradumu/pērli
http://www.youtube.com/watch?v=yYtRgJdj QKk
Tiiik daudz gardu lietu še savietotas, mmmmm.
http://www.youtube.com/watch?v=yYtRgJdj
Tiiik daudz gardu lietu še savietotas, mmmmm.
Pilns rublis | Komentēt (2) | Add to Memories
Velo dinamo
Dec. 28th, 2012 | 09:07
Skan: Evoken - In Pestilence, Burning
Velo "datori" jebšu spidometri ir kruta lieta un lietoju tos. Bet nu, daudz krutāk būtu lietot kabatā esošo smārtfōnu, kas mērītu ātrumu un kartē atzīmētu nobraukto ceļu ar GPS palīdzību. Problēma tikai tajā, ka ekrāns + mūzika + GPS + dati = baterijas nāve 1-3h laikā. Tāpēc izskatās, ka ir divi reāli varianti:
- nomainīt savu Trek 4300D MTB uz pilsētvidei orientētu velo, kam jau komplektācijā būtu prātīgs rumbas dinamo;
- nopirkt rumbas dinamo esošajam velo.
Abos gadījumos nepieciešams vēl ir šis:
http://www.sjscycles.co.uk/tout-ter rain-the-plug-ii-plus-hub-dynamo-powered-c harging-device-prod27695/
http://www.en.tout-terrain.de/filea dmin/media/pdf/englisch/dokumentation/FA Qs/Faq_The_Plug_II_e_v1.2.pdf
Un tad čista varētu lietot savu enerģiju rijošo un uzkaršanu mīlošo HTC Sensation kā pilnvērtīgu velo datoru ar āsomu GPS kapacitāti, kas būtu neatsverams WIN un skaista tech masturbācija.
Ir kāda prātīga pilsētas/tūrisma velo markas ideja? Piesaista WWII vācu armijas velo vienkāršais un iespaidīgais dizains, tikai to vajadzētu, nez, modernāku. Electra uz to pusi taisa velo, bet tie atkal man izskatās pēc nabā pistās Apple cenu politikas - 1,4x dārgāka cena par brendu un current-gen tech. Vēl jau savējo Ērenpreisiņi, bet tie ir bikiņ par "plānu" (gabarīti) manai gaumei (ja aprīko ar relatīvi masīvajām dinamo un ātrumpārslēgšanas/bremžu rumbām).
Tas, ko gribētu no velo:
- lai var mierīgi bez papildu noguruma nomīt 40+km no vietas ar ~20km/h vidējo ātrumu;
- aprīkot to ar rumbas dinamo, gaismām, lādētāju;
- aprīkot to ar rumbas ātrumu pārslēgu/bremzēm (ātrumu pārslēgs te teorētiski var arī atkrist, ņemot vērā, ka braukts tiek 70% pa plakanu asfaltu)
Tāda apmēram varētu būt sapņu velo skice, ar kuru braukāt ikdienā (darbs-mājas/izklaide pa naksnīgo pilsētu, skanot mūzikai ausī, braucot, kur GPS rāda, neriskējot iztērēt mobilā akumulatoru). Vēl, protams, var apsvērt velo ar kardāna piedziņu - tieši tā iemesla dēļ, kāpēc gribu ātrumu pārslēgus rumbā - lai nav tā anormālā kopšana (sevišķi fukken ziemā) un nolietojums/korozija.
lol? :o
http://www.youtube.com/watch?v=AAvWD23n HBU

- nomainīt savu Trek 4300D MTB uz pilsētvidei orientētu velo, kam jau komplektācijā būtu prātīgs rumbas dinamo;
- nopirkt rumbas dinamo esošajam velo.
Abos gadījumos nepieciešams vēl ir šis:
http://www.sjscycles.co.uk/tout-ter
http://www.en.tout-terrain.de/filea
Un tad čista varētu lietot savu enerģiju rijošo un uzkaršanu mīlošo HTC Sensation kā pilnvērtīgu velo datoru ar āsomu GPS kapacitāti, kas būtu neatsverams WIN un skaista tech masturbācija.
Ir kāda prātīga pilsētas/tūrisma velo markas ideja? Piesaista WWII vācu armijas velo vienkāršais un iespaidīgais dizains, tikai to vajadzētu, nez, modernāku. Electra uz to pusi taisa velo, bet tie atkal man izskatās pēc nabā pistās Apple cenu politikas - 1,4x dārgāka cena par brendu un current-gen tech. Vēl jau savējo Ērenpreisiņi, bet tie ir bikiņ par "plānu" (gabarīti) manai gaumei (ja aprīko ar relatīvi masīvajām dinamo un ātrumpārslēgšanas/bremžu rumbām).
Tas, ko gribētu no velo:
- lai var mierīgi bez papildu noguruma nomīt 40+km no vietas ar ~20km/h vidējo ātrumu;
- aprīkot to ar rumbas dinamo, gaismām, lādētāju;
- aprīkot to ar rumbas ātrumu pārslēgu/bremzēm (ātrumu pārslēgs te teorētiski var arī atkrist, ņemot vērā, ka braukts tiek 70% pa plakanu asfaltu)
Tāda apmēram varētu būt sapņu velo skice, ar kuru braukāt ikdienā (darbs-mājas/izklaide pa naksnīgo pilsētu, skanot mūzikai ausī, braucot, kur GPS rāda, neriskējot iztērēt mobilā akumulatoru). Vēl, protams, var apsvērt velo ar kardāna piedziņu - tieši tā iemesla dēļ, kāpēc gribu ātrumu pārslēgus rumbā - lai nav tā anormālā kopšana (sevišķi fukken ziemā) un nolietojums/korozija.
lol? :o
http://www.youtube.com/watch?v=AAvWD23n

Pilns rublis | Komentēt (17) | Add to Memories
Rīta DDD
Dec. 28th, 2012 | 09:04
Aukstuma skaņa, nevis debīlu laikrakstu abreviācija.
Šorīt, kā vienmēr darba rītos, dodos uz sabiedrisko. Nepienāk. Skatos - asfalts apsaldējies. Spīd kā naftas spogulis. Sāk puteņot un mazliet vēlāk jau puteņo diezgan labi. Nepienāk otrs. Puteņo joprojām, cilvēki pārvēršas sniegavīros. Nepienāk arī septītais pēc kārtas... Skaidrs, ka kaut kur uz ceļa ir ziepes. Visbeidzot tieku mikriņā un izdomāju, ka jāieslēdz Waze un jāpačeko. Skatos - kā tad, viens ir ziņojis, ka Emmas ielas galā ir smaga avārija. Paskaidrojuma sīkāk nav. Kad aizripinamies ar mikriņu līdz vietai - jā! Fūre šķērsām pāri nobrauktuvei no tilta un kaut kur pirms nobrauktuves vieglais ar avārijas gaismām midžinās. Laikapstākļu dēļ nav īsti saprotams, vai ir kaut kas buktēts. Bet redzams ir tas, ka mašīnas un autobusi stāv ~kilometru garā rindiņā. Apdeitoju info iekš Waze un kādu mirkli vēlāk Waze ap notikumu vietu jau ģenerēti krietni daudz ziņojumu par aktuālo stāvokli. Centrā biju minūtes 50 vēlāk kā ierasts, attiecīgi arī darbā.
Gadās. Bet prieks, ka ir Waze. Šīs progas dēļ pašam sāk gribēties kārtīgi atvēzēties un beidzot nokārtot tiesības, un sēsties pie stūres. Road goodies, wiii : D

EDIT:
http://www.apollo.lv/zinas/avarija-uz-v ecmilgravja-viadukta-satiksme-atjaunota/5 46704
Šorīt, kā vienmēr darba rītos, dodos uz sabiedrisko. Nepienāk. Skatos - asfalts apsaldējies. Spīd kā naftas spogulis. Sāk puteņot un mazliet vēlāk jau puteņo diezgan labi. Nepienāk otrs. Puteņo joprojām, cilvēki pārvēršas sniegavīros. Nepienāk arī septītais pēc kārtas... Skaidrs, ka kaut kur uz ceļa ir ziepes. Visbeidzot tieku mikriņā un izdomāju, ka jāieslēdz Waze un jāpačeko. Skatos - kā tad, viens ir ziņojis, ka Emmas ielas galā ir smaga avārija. Paskaidrojuma sīkāk nav. Kad aizripinamies ar mikriņu līdz vietai - jā! Fūre šķērsām pāri nobrauktuvei no tilta un kaut kur pirms nobrauktuves vieglais ar avārijas gaismām midžinās. Laikapstākļu dēļ nav īsti saprotams, vai ir kaut kas buktēts. Bet redzams ir tas, ka mašīnas un autobusi stāv ~kilometru garā rindiņā. Apdeitoju info iekš Waze un kādu mirkli vēlāk Waze ap notikumu vietu jau ģenerēti krietni daudz ziņojumu par aktuālo stāvokli. Centrā biju minūtes 50 vēlāk kā ierasts, attiecīgi arī darbā.
Gadās. Bet prieks, ka ir Waze. Šīs progas dēļ pašam sāk gribēties kārtīgi atvēzēties un beidzot nokārtot tiesības, un sēsties pie stūres. Road goodies, wiii : D

EDIT:
http://www.apollo.lv/zinas/avarija-uz-v
Pilns rublis | Komentēt (5) | Add to Memories
Man besī kāzas
Nov. 30th, 2012 | 02:44
Skan: Karl Sanders - Slavery Unto Nitokris
Pavisam noteikti besī. Citi saviesīgi pasākumi arī. Kāpēc?
1. Atrauj no ērtās, pūkainās un saulainās ikdienas, liek dzert un "izklaidēties" totāli svešu cilvēku kompānijā;
2. Cilvēks, ar kuru tu aizej, gaida no tevis (faktiski uzliek par pienākumu), ka būsi jautrs, jauks un izklaidīgs, iesaistīsies visās aktivitātēs un smaidīsi kā popsas aizsērēts bezviedokļa kanalizācijas kolektors;
3. Man riebjas "dejot", es nejēdzu un negribu jēgt. Vienīgi varētu apgūt smuki valsi vai tango - tās dejas vismaz atzīstamas par skaistām. Tresīt tucāru - my ass;
4. To pašu, ko 2. punktā, sagaida arī visi pārējie, konstanti mudinot darīt lietas, kuras vienkārši negribas darīt un nekad nav gribējies - arī tās, kuras daru vienkārši ļoti hujova;
5. Lai nodrošinātu 2. un 3. punkta izpildi, tiek sadalītas lomas. Beigu galā šeit var citēt Razielu no Legacy Of Kain: I find no nobility in the unlife you rudely forced on my unwilling corpse!;
6. Tirānisks komunisms. Indivīda intereses kāzās netiek ņemtas vērā. Visi darīs visu, lai tiktu ievērots 2. un 3. punkts;
7. Nedod dievs, ja no garlaicības sāksi mirt (jo otrs cilvēks havo fanu ar saviem radiem, kas man ir sveši, tādējādi nesaista - prātā nenāk skraidīt līdz ar uzspīlētu smaidu un tēlot to, kā nav) un nākamajā dienā notīsies mājās. -"Tas nekas, ka braukšu mājās?" -"Nē, gan jau viss būs ok". Raait, pēc tam tik zāģē un zāģē, norāda to kā lielāko pāridarījumu ever. Tad arī teikt vajag, ka nē, nebrauc, būs hujova, jo radi nesapratīs un pašai būs "vientuļi" (jo pati jau vien norobežojas no manis). Liekule.
8. Pēc tam vēl jāskatās uzņemtie video :/
9. Otrajā dienā braucu mājās. Viņa palika ar radiem. Pirtī taisījās iet. Pirtī, my god. Kad biju mājās, iemetu ausīs austiņas, uzliku Dark Ambient un gāju solobradāt. Tas, lūk, bija kvalitatīvi pavadīts laiks. Laikam jau jāatzīst, ka esmu tipisks egoistisks īgņa ar noslieci uz vienpatību. Piedod, dārgā, bet neprasi man havot fanu tur, kur tāda nav.

Bildes diskleimeris: nē, objektīvi sakot, kāzas nebija sliktas (visiem taču patika!), taču subjektīvi - šādi pasākumi man nepatīk pēc būtības. Tie mani garlaiko un tracina. Sevišķi, ja pēc tam jāklausās pārmetumi par savu dažkārt asociālo dabu.
1. Atrauj no ērtās, pūkainās un saulainās ikdienas, liek dzert un "izklaidēties" totāli svešu cilvēku kompānijā;
2. Cilvēks, ar kuru tu aizej, gaida no tevis (faktiski uzliek par pienākumu), ka būsi jautrs, jauks un izklaidīgs, iesaistīsies visās aktivitātēs un smaidīsi kā popsas aizsērēts bezviedokļa kanalizācijas kolektors;
3. Man riebjas "dejot", es nejēdzu un negribu jēgt. Vienīgi varētu apgūt smuki valsi vai tango - tās dejas vismaz atzīstamas par skaistām. Tresīt tucāru - my ass;
4. To pašu, ko 2. punktā, sagaida arī visi pārējie, konstanti mudinot darīt lietas, kuras vienkārši negribas darīt un nekad nav gribējies - arī tās, kuras daru vienkārši ļoti hujova;
5. Lai nodrošinātu 2. un 3. punkta izpildi, tiek sadalītas lomas. Beigu galā šeit var citēt Razielu no Legacy Of Kain: I find no nobility in the unlife you rudely forced on my unwilling corpse!;
6. Tirānisks komunisms. Indivīda intereses kāzās netiek ņemtas vērā. Visi darīs visu, lai tiktu ievērots 2. un 3. punkts;
7. Nedod dievs, ja no garlaicības sāksi mirt (jo otrs cilvēks havo fanu ar saviem radiem, kas man ir sveši, tādējādi nesaista - prātā nenāk skraidīt līdz ar uzspīlētu smaidu un tēlot to, kā nav) un nākamajā dienā notīsies mājās. -"Tas nekas, ka braukšu mājās?" -"Nē, gan jau viss būs ok". Raait, pēc tam tik zāģē un zāģē, norāda to kā lielāko pāridarījumu ever. Tad arī teikt vajag, ka nē, nebrauc, būs hujova, jo radi nesapratīs un pašai būs "vientuļi" (jo pati jau vien norobežojas no manis). Liekule.
8. Pēc tam vēl jāskatās uzņemtie video :/
9. Otrajā dienā braucu mājās. Viņa palika ar radiem. Pirtī taisījās iet. Pirtī, my god. Kad biju mājās, iemetu ausīs austiņas, uzliku Dark Ambient un gāju solobradāt. Tas, lūk, bija kvalitatīvi pavadīts laiks. Laikam jau jāatzīst, ka esmu tipisks egoistisks īgņa ar noslieci uz vienpatību. Piedod, dārgā, bet neprasi man havot fanu tur, kur tāda nav.

Bildes diskleimeris: nē, objektīvi sakot, kāzas nebija sliktas (visiem taču patika!), taču subjektīvi - šādi pasākumi man nepatīk pēc būtības. Tie mani garlaiko un tracina. Sevišķi, ja pēc tam jāklausās pārmetumi par savu dažkārt asociālo dabu.