kad Sorokins izdeva savu ledus triloģijas trešo daļu vienā sējumā ar iepriekšējām divām, šķita, ka tas ir tikai pircēju apčakarēšanai - visi, kas pirkuši un lasījuši divas trešdaļas, ir spiesti atkal pirkt to pašu, lai izlasītu beigas. lasot, nejauši pāršķīru lapas un pamanīju ko tādu, ko nebiju agrāk lasījis - izrādās, ka viņš ir kaut ko pierakstījis klāt. nu ir jālasa, turot vecos izdevumus pie rokas un jāvelk ar pirkstu līdzi, lai saprastu, kas sakrīt un kas ir mainījies. vecais triks ar "trešo, izlaboto un pārstrādāto izdevumu" nu ir godam attiecināms uz daiļliteratūru.

PS vienīgi - neērti lasīt trīs grāmatas vienlaicīgi, guļot vannā

PS2 vēl ir jāpārbauda versija, ka teksts mainās ikreiz, kad es to lasu