stuck in conversation...
pēdējā laikā esmu pamanījusi, ka dikti forši ir visas nelaimes izskaidrot ar kāda vainu. Lai nav tik daudz jārunā, sāku atzīt arī ne savu vainu, patīk visiem justies "innocent"( citi tagad domā, ka ES tagad noveļu visu uz citiem, bet savādāk nemācēju pateikt). Tas ir tik vienkārši. Un pati pie sevis tikai domāju to, ko domāju.

*Ir kāds cilvēks, kurā tu vēl neesi paspējusi/is vilties? Man vēl daži ir, bet varbūt tas tikai tāpēc, ka pārāk sekli esmu iepazinusi.
Un ja nu tev liek darīt divas ļoti pretrunīgas lietas - skatīties un tajā pašā laikā turēt acis cieši ciet, tad labāk ko darīt? (tas par acīm tikai piemērs-neīsts)
*Ja rodas šaubas, tas nozīmē, ka nav labi, ja? ( vairumā gadījumos )