Ir dzimis jauns Rainis...Dzeja, kas patiešām mani aizrauj- pusaudžu iedvesmas brīži, kad viņi patiešām iedomājas, ka prot dzejot...



(no draugiem sperts meitenes dzejolis (15))
nupat jūtu
tūlīt rakstīšu dzeju
par mākoņa seju
un lietus deju
par lietām vienkāršām
un lietām mazām
par medūzām
ar caurredzamu miesu
par sērkoku kastēm
un peļu astēm
par karogu mastā
un vēstuli pastā
par sirdi uz plaukstas
bet plaukstas.......tās aukstas

(devour slimuma pierādījums (666))

Nupat jūtu
Pilnīgu sūdu...
Ļoti lielu/grūtu.
Tūlīt jau to pļūtu.
Tieši Tev sejā,
Nu Tev pizdā! [Līdz šim bija smieklīgi]

Tu mani dirst sūtiji,
Tikmēr kaķi rūniji. [Te sākas pilnīgs murgs]
Kaķis mocījās,
Jau ellē viņš locijās.
Tev tas baudu gādāja,
Ja ja ja-a

Orgasmu Tu sasniedzi
Un kaķi vel stingrāk žmiedzi...
Uz viņa Tu beidzi.
Uz viņa Tu izšļāci...
Bļa murgs pilnīgais,
Pideras Viņš, dzīvīgais...

Un tagad visiem paliek mutes vaļā un visi komentāros raksta, ka man jaārstējas...Uz beigām jau panesas pēc Kanibāļiem...
Nu, kurš manas rīmes var pārspēt???