Takā vel ir tik agrs vēlos parunāt par tēmu, par kuru nakts vidū ļoti intensīvi sāku domāt...Par tēmu, kas mani sajūsmina kā mazu bērnu.Jau kopš dzīves pirmajiem gadiem esmu bijis liels PC stratēģisko spēļu fans.Tik liels, ka gandrīz sāku raudāt Warcraft III kad Iladinu sažopīja (WHAT???!!!NO HAPPY END???!!!)...Apbrīnoju visus šos datorspēļu stāstus un pasaules kuras radījuši sava amata pratēji lai nopelnītu maizīti...Viena no visu laiku mīļākajām tāda tipa spēlēm, kur ir vērts piesaistīt skatienu storīlājnam ir Heroes of Might and Magic...Viena no tām spēlēm, kuras pirmās daļas tika spēlētas pie veca, sūdīga 95 vindovza.Tā spēle vnk valda.Pat tagad šad tad paspēlēju pirmo daļu, kur cīņas laikā pēc veiksmīga trieciena ir asiņu mākonis.Ar laiku visi personāži ir mainījušies.Daži uz labo daži uz slikto.Par barbariem runājot, pirmajās daļās bija simpātisks tēls- trolis.Pavisam simpātisks...Un tad viņu ibio aizstāj ar kaut kādu ciklopu, kurš pirms tam bija stiprākais monstrs barbaru vidū.Un gan III gan arī IV daļā viņš ir galīgi nepievilcīgs(IV nedaudz mazāk).Un no IV daļā tāpat, kā sportā tiek pārpirkti rūķi.Nekas nozīmīgs, bet tik un tā ķeras pie sirds.I II un III daļā tie radījumi laimīgi dzīvo ar tiem green peace elfiem.IV daļā viņi nonāk akadēmijā.Ko gan lai rūķis dara, ja tā rase ir celta uz maģijas un zināšanu pamata, nevis brutāla ej, sadauzi, ņem principa?Par to spēli un tās satura īpatnībām varētu dažas stundas norunāt.Takā tagad likšu jūs uz kādu laiku ar gariem rakstiem mierā...