Celties nespēju [drošvien paģira],
Dzīvi savu kavēju.

Vējā ko palaidu [muahahahahaaa],
Pret sevi izjūtu naidu [par tādu dzejošanu arī pelnijis būtu].

Celies kājās [a ko ja ratiņkrēslā??],
Lec no klints stāvās [LV stāvu klinšu nav!].

Nebaidies bezdibeni mūžīgo [teorētiski, ja tas ir mūžīgs, tad arī kritīsi mūžīgi muahahaaa],
Bet dzīvi apnicīgo..

Sāp..
Zini tad esi dzīvs,
Un pat nedaudz brīvs [dzīvs- brīvs, māja- kāja],
Sāp..
Tas eksistenci tavu pierāda,
Kaut vai ar pirkstiem uz tevi rāda [drošvien pumpa kāda[pat ar atskaņām sanāca]],
Sāp..
Nāve neko neatrisina,
Tikai tevi apklusina [Dāmas un kungi!Jaunais Ojārs Vācietis!!].

Dzejoļus no draugiem.lv savācu...zomg!