aizlido čības @ Depo
Nezinu,ar ko sākt....ieradāmies [ar electical ] Depo ap 22:30 kad pirmā grupa jau labu laiciņu bij spēlējusi,bet pat pa to mazo brīdi dziesma paspēja izsist arī dažas emocijas.puiši mazliet taisīja šovu - ņēmās un kustējās kā zem kādām narkotiskajām vielām.vēlāk sanāca iepazīties ar puisi no grupas [tāda molko izskata jaunekli] kurš spēlēja uz makintoša.vienmēr ir interesanti parunāt ar cilvēkiem no Anglijas. otrā,latviešu grupa man šķiet bija ļoti laba,cepuri nost,īpaši taustiņnieka priekšā.drūmi sāpīga mūzika,tāds emociju vilnis....ideāli.beigās viņi nospēlēja kaveru Depeche mode "Enjoy the silence" un Radiohead dziesmai,kuras nosaukumu neatceros [lai piedod visi fani].vakar man bija daudz ko teikt par tām grupām,bet šobrīd ir palikusi tikai sajūta,nekā no tehniskas dabas jautājumiem..... pēdējā grupa pirms Baušķinieka,arī no Anglijas.puiši teica,ka centās dot vēstījumu par kara netaisnībām un tamlīdzīgi,nebij jau slikti,varēja paārdīties,pavilka uz tādu smago roku,bet Depo,man šķiet,nebija piemērota vieta šāda veida grupai.telpa par mazu un ģitāras skaņas sablīvējums tik ciešs,gaiss pilns ar vibrācijām,vokālu dzirdēt gandrīz nebija iespējams.ģitārists izleca pie skatītājiem,kas bija neredzēts gadījums šajā iestādījumā.vēlāk parunājām ar ģitāristu un vokālu.ir patīkami runāt ar ārzemju grupām,kas nav "pārāk smalkas" un spēj kontaktēties ar klausītājiem arī pēc koncerta. un beigās ilgi gaidītais Baušķinieks,ap vieniem naktī.ja godīgi,ļoti cerēju,ka skanēs arī kaut kas no Dzeltenajiem Pastniekiem,nevis tikai no solodarbības,bet šī sajūta pagāja ar laiku,jo pats tēls,balss un skanējums,ar visu savu īpatnējo šarmu apbūra līdz pašām beigām.jocīgi jau bija skatīties kā Baušķinieks bez basģitāras stāvēja uz skatuves,brīžam nespējot saprast,kur likt rokas,bet tas noteikti nebojāja viņa skatuves tēlu,kas bija tik teatrāli vienkāršs un nesamāksloti atvērts.man šķiet,ka viņš vienā mirklī paņēma visu skatītāju uzmanību ar dziesmām un starpdziesmu tekstiem.man likās,ka esmu pie sirreāla virsaiša,jo viss,kas no viņa izskanēja bija tik pilns ar noskaņām,sajūtām un vienkāršu ārprātu.... varu teikt,ka šie tiešām ir gandrīz vienīgie latviešu mūzikas mākslinieki,kas mani piesaista Tik ļoti. no mūziķiem visvairāk manu cieņu kārtējo reizi ieguva taustiņnieks,jo liela daļa skanējuma tieši pateicoties viņam ir tik īpatna.protams,pats mr. Baušķinieks ar savu miniatūro sintezatoru bija neaizstājams. beigās mazliet dzirksteli piešķīra dziesma "Ilzīte - milzīte". nostaļģiska sajūta,visu koncerta laiku... bija arī kāda meitene,kas dažās dziesmās dziedāja ar Baušķinieku,bet jāsaka,Edītes Baušķinieces balss man patīk daudz labāk... atpakaļ mājup basām kājām caur naksnīgo,mazliet apjaušamas rītausmas pilno vecrīgu.miegains skats pulkstenī. 3:15 no rīta....